Gonzo Notes Nr.16 (ZS.II.o8)
Šodien beidzot
sajutu, ka protu novērtēt & māku izmantot BRĪVDIENU...
Mazliet
havajiešu sēnes & mazliet vīna + daudz miera, mūzikas & dabas bija
taisni laikā.
Pirmo
dienas/tripa daļu ar platleņķa redzokli klaiņoju pa dzīvokļa istabām, klausījos
bītlus un ļoti ļoti smējos par sniega tīrītājiem. Bet patiešām, tas liek
apjaust daudzu apkārtējo eksistences bezjēdzību. Kā sniega tīrītāji, kas
centīsies savākt & sakārtot dabu, sakārtot to, kas lemts izkušanai,
aizplūšanai mūžīgam plūdumam.
Nu un ka
daudzi bļaustās: briesmīga steiga, kājas slapjas, grūti tikt cauri tādām kupenām. Bet
kur ellē jums visiem tik ļoti jāsteidzas? Nav ko staigāt, kur nevar iziet pa
dabas takām. Bet, ja nu ļoti vajag, gan tāpat tiksi cauri & tālu uz
priekšu.
Un tad nu
brienu tālu pa visu šo sniegoto apkārtni, skrienu pa upes gravām, garām &
pāri kokiem, cauri visam tam plašumam.
P.S. Jau kuro
reizi apjautu, ka Imants Daksis ir ģeniālākais, kas latvju neatkarīgajā mūzikā bijis
& IR!
|