[ | skaņu celiņš |
| | Hole - Playing your song | ] |
Gonzo Notes Nr.10 (I3.1o.o8)
Šodienā, kad
kārtējo reizi devos no galvaspilsētas uz savu miera-pilsētu vilcienā lasīju
jaunāko Kultūras Dienu, tur ir tas rakstnieces Ellijas „stāsts” Troļļi uz rakstāmgalda pa visu nolāpīto
Dienas atvērumu! Izlasīju visu un sapratu, ka salīdzinoši sievietes ir
krietni draņķīgākas rakstnieces. Ne jau literāro iemaņu, pieredzes vai
līdzi-pārdzīvoto emociju dēļ. Vienkārši pārāk daudz gramstās gar nenozīmīgi
maucīgiem sīkumiem. Bet tādas lietas kā Ideja, Saturs & Sižets paliek
tuksnešu klajā kaukādu šakāļu pakaļās.
Ja godīgi
malacei Ellijai ir sanācis hrestomātisks grafomānijas paraugs. Ievērojot sieviešu
literatūras draņķīgākās tradīcijas. Labāk pat neminēšu, ar ko metroseksuāļu
rakstniecīte (iespējams) pārgulēja, lai dabūtu savu fikciju publicētu. (No hard feelings though! Katrs stitas, kā spēj!)
Blakus
vilcienā man sēdēja apmēram tāda paša tipa meitēns, ik pa laikam viņai somā bļāva
debiļņiks ar defaltu krievu dance-pop skaņdarbu, ko viņa, protams, sadzirdēja tikai pēc
kādas 4-tās reizes, jo kauko līdzīgu jau šļāca sev ausīs... Uz vilciena
palodzes pie loga Narvessen kafija un savu laiku meiča kavēja lasot uzrakstus uz
siera bumbiņu čipsu pakas...
Kāpjot ārā
tāds frīks – savus 70 vecs čigāns mani uzrunāja apmēram tā: „Krhktrlknlprasd!?”
Wtf? Es viņam atvaicāju „mh?”, bet šis tālāk, jautājoši pamācošā tonī turpina
mani uzrunāt ar skaņām, līdzīgām, kas rodas krustojot veca suņa riešanu ar veča
bezelpas bronhu klepu.
Vienalga
nākamais būs nopietns ieraksts...
|