| mēraukla |
[May. 3rd, 2016|03:31 pm] |
Saulē drusku pakarsusi galva un mērens klusums iedarīja tādu
filozofiskumu. Iedomājos – lūk, tāda lieta, kas man ārkārtīgi patīk cilvēkos, ir
drosme pateikt atklāti (dažreiz arī argumentēti) par visu, kas patīk un nepatīk.
Prieka un sarūguma neturēšana pie sevis. Šādu spēju drusku tā kā dievinu.
Vispār pēdējā laikā vienu cilvēciskās kvalitātes mērauklu pielieku tajā,
kā cilvēks runā par citu tādu – jo vairāk brīžos, kad tas vārdu ūdens nešvanko
aprunātās personas ausis. Vienkārša, personiska pārliecība – runāt uz otru tam
klātu neesot tāpat vai pat labāk nekā klātbūtnē. Savukārt norādīšana uz otra lažām
vai šķietamiem nepilnīgumiem lai labāk ir diskrēta un prom no publiskas
uztveramības reģistriem.
Šito pats gribu turpmāk atcerēties.
|
|
|
