Vakarnakt sapņoju, ka esmu iekš filmas,
kura risinās Selindžera stāstā. Vizuālais risinājums izteikti Terensa Malika
manierē (steadicam, plati kadri, viss fokusā, dabīgā gaisma, tas lēēēnums, vērojuma
tiešums/organiskums, utt). Sižeta asaka bija no Glāsu sērijas, tur noteikti
bija Sīmors un tas nebija no zināmajiem Dž.D.S. publicētajiem darbiem. Pieņemot,
ka, pēc Selindžera aiziešanas no mūspasaules, palikuši gana daudz nepublicēti
stāsti, tostarp arī stāsts, kura darbība risinās pēc Sīmora Glāsa nāves, un
kura varonis ir tas pats Sīmors (ziņas no Selindžera dokfilmas), kopums likās
gana iedarbīgs.
Baigi jau skumji par to Naumani
un viņa noslēgto laikmetu. Nomirt jau visticamāk paspēs visi, tur jau nav daudz
par ko gaudot un žēlaboties, bet ir par to, ka jaudīgas teātra, kino (un arī
literatūras) recenzijas palikušie nīkuļi vairs tai līmenī neuzrakstīs. Kā tāds optimists
gan piemetināšu – pagaidām. |