Lūk, man tā
pagrūtāk saprast ir teiksim nosacīti intelektuālās sabiedrības reakciju uz
muzikālo apvienību Duets Sandra. Ar to klātesošo, manuprāt, lieko & apnicīgo,
uz pārgudru smīkņāšanu vai prastu ierēkšanu balstīto retoriku. Reku tikko,
piemēram, balsošana & dirškusija pie cibas hipstera blogera numur viens – Mārtkores.
Tas tiesa, ka muzikālu
un estētiska pienesumu Sandrā saskatīt grūti. Tomēr ir daži apstākļi, kas liek abu
dzīvesbiedru darbošanos cienīt:
* reti jau
kuram šobrīd izdodas pelnīt naudiņu ar radoši pozitīvu, pret sevi godīgu darbu & atbildīgu vēstījumu.
uzturot sevi caur citu prieku.
* dueta daiļradē
kā nozīmīga atzīmējama Vērojuma loma. Nevērtējošs, neangažēts vēstījums, norobežojoties
no rietumnieciska intelektuālisma staipekņiem, no postmodernisma apnicīgās aronijas
& citātu citēšanas, no radošajās industrijās tipiskās, nekritiskās lēkāšanas
pakaļ modīgajām „tendencēm” (par piemēru kaut vai mūsu poproka lepnumiņi Prātnieki vai Instrumenti).
Dziedāšana par vienkāršām lietām (jo tikai vienkāršās ir svarīgas, kā teiktu Raups),
bez viltus, divdomības, bez klīniski uzkrītošas gribu-būt-labākais
klātbūtnes. Distancēšanās no ārējā tēla manifestācijām kā sociālajiem spoguļiem.
* pieklājīga,
neuzbrūkoša & nesaasināta vēlme pēc publicitātes. Kontrastā kaut vai ar visādiem
ŌK akadēmiķiem, Novaja volna žagatu spartakiādi, eirōšīziju glamūra sekstūrismu,
vietējo & aizokeāna nēģeru fizioloģisko vajadzību klaigām vai kaut vai tiem
pašiem Viegliešiem ar uzkrītoši pozitīvo, foršiņo & viena dižgara mantojuma
pārņemšanu (spekulatīvi, protams!) attaisnojošām publicitātes kampaņām.
///
Mani nepārsteigs
(bet iepriecinās), ja kaut kad parādīsies doktora disertācijas filozofijā ar
nosaukumu, nu kaut vai „Dzogčena un Vērojuma filozofijas analīze Dueta Sandra radošās
darbības kontekstā”. |