| Gonzo Notes Nr.1 (27.01.08) |
[Jun. 25th, 2008|07:29 pm] |
| [ | kosmosa fāze dvēselē |
| | širmisks | ] |
| [ | skaņu celiņš |
| | Babylon Zoo - Spaceman | ] |
Gonzo Notes Nr.1 (27.01.08)
Neatceros precīzi, kā tas viss sākās ...
Šķiet, pieslēdzos tajā vietā un laikā, kad kāds iesaucās apmēram šādi: „Vēeeks... kas tas par izrāmītu vīnu! Es ne velna nejūtu no tās bērniņu dziras!!”
Babylon Zoo pa rādžiņu kā traki blieza savu vienīgo roka himnu. Mums bija pietiekami basi šim vakaram.
- Tai nolāpītajai dziesmai piemīt kāda palēlināta iedarbība. – Tas daudz ko raksturoja.
- Nevar būt... – Bilda Y, kas sēdēja pie skandām un laikam nedzirdēja palēninājumu, kas jau bija nonācis līdz manīm.
Likās, viņš izrāvās ēteriska sapņa; Tanī pat laikā turpinot spēlēt vienu no tām maucīgajām inča spēlēm.
NOBEIDZ ĶĒMU VAI TEVI NOĶĒZĪS LĪDZ NĀVEI!
Tas laikam bija pietiekams iemesls.
Mēģināju ko bilst par Babylon Zoo metroseksuālā solista orientācijas īpatnībām, bet spēlēs drausmīgie ķēzijienu trokšņi atbalsojās pa visu istabu un aprija manus nesakarīgos šļupstus.
Balts un šķidrs tepiķis aiz loga ar dažādiem krūmveida un betona kastes veida izaugumiem. Likās pat mazliet dīvaini, ka pirms mirkļa paši bijām pa to staigājuši. Jēziņ, ne jau man vienīgajam širmis ritinājās pa griestiem.
Es noāvu skrandainos zābakus un aizsviedu durvju virzienā. Kaut kas neredzēts – šitādi nešķīsteņi gandrīz sagremoja manas kājas.
Tas nekādi nespēja izmainīt situāciju.
- Kaut tas nav kā parasti! – Es iesaucos.
Brilles. Tikko uz deguna esošās, manas Sunburn Costum 300 aviatoru tipa saulesbrilles bija aizlidojušas līdz ar tiem skrandoņiem.
- Kaut kādi džinksēti pekles pakaļā līdēji!!! – Es brēcu skaļāk par Thin Lizzy smilkstēšanu. Un izspēru tos divus biezādas kucēnu dirnēt aiz durvīm.
It kā vēl problēmu nepietiktu, kāds bija izdzēris arī pēdējo alu. Zaglīgie seski!
NOGALINI GALVU UN ĶERMENIS IES BOJĀ
Tas nekādā gadījumā nevarēja būt domāts nopietni. Arī otrādi šāds slimīgs apgalvojums kopā līmējās diezgan „švaki”.
Atkal pilnīga paškontrole. 55 min remaining...
Lejot vīnu ķibeles sākās un apsēda mūs pavisam ievērojamā līmenī..
Tik daudz labā, saldā, švakā, siltā, divdesmitpieclitrīgā, simpātiskā pusrūgušā vīna uz grīdas. Krietni par daudz...
- Jēzus mums to nodarīja... – murmināja Y.
- Pie Svēto Šakāļu kauliem, mēs paši to burku izpisinājām! Suņadvēsele Jēzus mums atbildēs par to, kāpēc tas kretīniskais vīns nav kārtīgi sarūdzis! – Es teicu, labi apzinoties, ka mēs visi trīs esam vienlīdz vainīgi.
Neko darīt. Nāksies to žļurgu izstrēbt no grīdas...
|
|
|
