nē, es nevaru no mājas izvilkties agrāk par tumsu

sagribējās smūdiju, izdomāju ar lampu aiziet uz dārzu pēc tur vēl brīnumainā kārtā dzīvības sulu velkošiem āboliem un bumbieriem. pārsvarā visi āboli jau, protams, sapuvuši, žurku, peļu, stirnu, putnu un citu dzīvnieku iegrauzti, bet starp puvekļiem vēl atradu dažus veselus un gaisā karājas vēl vismaz četrdesmit, dažus izdevās nokratīt. bumbieru kokā gan (ak dievs, tikko piens gandrīz pāri pārgāja, bet noķēru)pp tātad bumbieru kokā gan vairs nav, tie visi sakrituši zemē starp puvekļiem, bet arī daži vēl tīri labi, tikai miziņa kļuvusi neestētiski zaļganrūsganmelni pleķaina, bet to var vnk nomizot.
smūdiju taisīju no āboliem, bumbieriem, ķaševiem, rozīnēm, kanēļa, piena, saulespuķu sēklām, linsēklu pulvera un pieneņu medus. piens jau sāka dīvaini ost, tāpēc man šodien viss ātri jāizlieto. nē, man nav piena dodoša dzīvnieka, es to pērku no tantes. vēl nav. es domāju par kazu - viņas smuki lēkā pa malkas čupu. bet nu nez kurš tad pieskatīs mūsu kazu, ja mēs atkal sadomāsim lasīties prom, varbūt mogwai. varbūt Ulysses, varbūt Džeimss Džoiss. Zinājāt, ka Ulysses nozīmē Odiseju?
okey zupa gatava.