mākoņi tā pašķīrās un izskatījās, ka debesīs ir ezers uz trepēm izbirušas rožlapiņas krāsaini stikli tumšs stāvs sargs uz plaukta novītuši ziedi te kādreiz bija sala vīrietis cenšas tikt pāri sarkanajam bet vienmēr atgriežas bet vienmēr atgriežas te kādreiz bija siena bet tagad durvis jaunas mājas durvis vecas mājas durvis 3, 4. sieviete ar slāvu akcentu ar personīgu jautājumu AB BA grīda čīkst un krakšķ nulles punkts es ieskrienos un lecu ezerā es gaidu krāsas un formas maģiju starp cilvēku un lietu starp kustību un mieru šeit visi laiki satiekas un durvis atveras visos četros virzienos uz vienu un to pašu istabu un es ieeju tajā kā četras dažādas būtnes vai pat vairāk un katrai no mums ir lāpa un trīs sejas un mēs uz kāpnēm zīmējam dzeltenas atslēgas mēs zīmējam zvaigznes uz cilvēku mugurām un kad tie aizmieg mēs uz naktsgaldiņa atstājam ambroziju lai tiem pamostoties ir ko padzerties