jau skatos uz savu mīļāko bordo kamzolīti un nevaru sagaidīt, kad tajā beidzot varēšu ieritināties.
vēl tikai dažus grādus zemāk. gotiskās noveles arī - gatavojaties mrrr.
izvēlējos īsprozas izlasi "NODEVĪGĀ SIRDS"
Montekristo toreiz piebeidzu līdz galam, beigās bija vilšanās -
kā tāds pasaku feja savu bagātību visiem sadāvināja un aizlaidās tālēs zilajās ar princesi
fu, tik čīzī un prasti. nevajadzēja tās beigas, tad būtu bijis labi. Edgars prot labāk.
bija tāda sajūta, ka beigas pielipinājis kāds cits, publikas saudzēšanai. varbūt kāds redaktors pārdodīklis nu gāja taču tik labi.
es to visu tātad papētīju, IZRĀDĀS:
"Aleksandram Dimā bija līdzautors, kura vārdu uz grāmatas vāka neatrast – vēsturnieks un rakstnieks Ogists Makē (Auguste Maquet).
Darba process:
Izpēte un skelets (Makē): Makē bija izglītots vēsturnieks. Viņš meklēja vēstures faktus, arhīvu materiālus (piemēram, reālo stāstu par kurpnieku Pjēru Piko, kas iedvesmoja Monte-Kristo tēlu) un izveidoja detalizētu sižeta plānu pa nodaļām.
Melraksts (Makē): Makē bieži uzrakstīja pirmo nodaļu uzmetumu – salika sižeta pavērsienus, dialogu pamatus un darbības vietas.
Maģija un "Dimā stils" (Dimā): Dimā paņēma Makē uzrakstīto materiālu un to pilnībā pārrakstīja. Viņš piešķīra tekstam dzīvīgumu, paplašināja dialogus, padarīja varoņus harizmātiskākus un pievienoja savu slaveno dramatisko ritmu.
Lai gan viņi bija draugi, viņiem bija milzīgi radošie strīdi. Pētnieki norāda, ka tieši par romāna beigām viņiem bija kardināli atšķirīgi viedokļi. Tā kā Dimā piederēja galavārds un viņš rakstīja gala tekstu, viņš burtiski pārņēma kontroli pār pēdējām nodaļām un salauza Makē rūpīgi būvēto sižeta struktūru. Rezultātā Haidē līnija, kas pirmajās 1000 lappusēs bija tikai fona dekorācija, pēdējās 20 lappusēs pēkšņi kļuva par galveno sižeta glābšanas riņķi, radot sasteigtības sajūtu
Ap 1850. gadu abu draudzība izjuka, galvenokārt Dimā haotisko finanšu un parādu dēļ. 1858. gadā Makē iesūdzēja Dimā tiesā, pieprasot atzīt viņu par līdzautoru un uzlikt viņa vārdu uz grāmatām. Tiesa lēma par labu Dimā. Tiesnešu slavenais arguments bija: "Dimā bez Makē joprojām būtu Dimā, bet kas būtu Makē bez Dimā?"
