pa kuru laiku mans spoks paspējis uzaudzēt ūsas? erozija.

rītdien ar spoku noslēdzām līgumu pacifistā miegaino liekuli labsirdīgi glāsta glāžainie pirksti bez spraugām rupjas domas pielāgotas galvaskausa lielumam slēpj visu piederīgo nežēlastību palli sapako savus vecos dzelžus un nāc apskatīties nākamo vietu uz kuru migrēt uzreiz pēc plīvura nokrišanas oktobra naktī kurā mums nāksies pielietot vissmalkāko diegu lai izsprauktos caur milisekundei sazarotiem kā egļu baļķiem massacre iecērt nagus manā mugurā un gaužas par sāpēm krūtīs liels pelējums izplešas tavās acīs un tu sniedz man savu piķī mērkto roku lāsumi pašķiras un raksts kļūst pavisam skaidrs - rīkle piebirusi stikliem kliedz piesala labprātīgi es tev saku labprātīgi tas notika no brīva prāta tu pati šito parakstīji un vēl toreiz teici kā mīlestība mana ir viss kas tev vajadzīgs.

mēs pastaigājamies pa smaidu taku pa smaidu taku mēs pastaigājamies kad tu man uzdod jautājumu tieši ābolā pastaigājas tārps un noklausās tavā valodā melīgi pieglaudīgā kādreizējā raķešu bāzē Tīsos tu atrodi caurumu un iepeldi kā līnis gluda balta līnija apvijas ap manu locītavu un nelaiž vairs vaļā lai arī cik dievu nestāvētu manā pusē nogrand lausku mežš pasakās tīts tu apstājies un pagriezies bāls lapkritis iestājas miers manā azotē kurā tu saritinājies gaidi saules rietu liegi žūžinot pastardienu mēs saldinam ar medus pieniņu.
pienāk rīts. pastiepies uz augšu. pastiepies uz leju. skaties, kā aiziet.