mēs pastaigājamies pa smaidu taku pa smaidu taku mēs pastaigājamies kad tu man uzdod jautājumu tieši ābolā pastaigājas tārps un noklausās tavā valodā melīgi pieglaudīgā kādreizējā raķešu bāzē Tīsos tu atrodi caurumu un iepeldi kā līnis gluda balta līnija apvijas ap manu locītavu un nelaiž vairs vaļā lai arī cik dievu nestāvētu manā pusē nogrand lausku mežš pasakās tīts tu apstājies un pagriezies bāls lapkritis iestājas miers manā azotē kurā tu saritinājies gaidi saules rietu liegi žūžinot pastardienu mēs saldinam ar medus pieniņu.
pienāk rīts. pastiepies uz augšu. pastiepies uz leju. skaties, kā aiziet.