esmu bijusi līdz Ķīnai un atpakaļ caur deepdish tuneli tu trakā kuce es tevi apsveicu, Maks.

manā acu priekšā pīle iztaisīja pašnāvību pilna avīzēm strutene nozaga man datoru un vietā lika vecu margrietiņu bez ziedlapiņām veselības centrā viņai atteica teica ka vecos neārstējam un es izslēdzu diktofonu kā zīmi par sirdsraudu jo klausīties un raudāt vienlaicīgi nevaru viņa nesaprašanā sarauca pieri un izvilka krāsainus karodziņus no piedurknes bet man kaitēja kas pavisam cits SPARTA es iesaucos un naidā izplēsu visas viņas saknes

stīgu meistars pievelk ciešāk un atņirdz zobus fātimas spokam kurš slēpjas aiz aiskariem auksts bai pajoko kaut ko par sibīriju un nober zirņus zvirbulim lai kaklā sprūst silta mikla žilete miega mēle laupa manu smilšu maisiņu un manu sarkano dimantiņu atstājot tikai manu salauzto sirdi kura kā skārda buņdža skrāpē asfaltu tu nāksi vai ne bļa kā man noriebies uz tevi gaidīt