no rīta lasu rakstu par to, ko cilvēki nedara kopš deviņdesmitajiem un pēc pāris stundām jau esmu iespiedusies mašīnā kopā ar vēl astoņiem cilvēkiem. mēs dodamies laivot pa Mēmeli. ūdens ūdens ūdens, atspulgi, taureņi, dzelteno vizbulīšu mežs, visur zalkši arī laivā, arī upē, viņš pamostas un klēpī viņam ierāpies.. zalktis!
ne kuram katram zalktis rāpsies klēpī.