| Teātris. |
[3. Apr 2017|11:52] |
Pāris dienu laikā paspēju noskatīties Dailē divas svaigas izrādes, gribējās vēl "paņemt priekšā" trešo, bet tad man būtu jādalās kā amēbai, gan jau paspēšu.
"Mūsējās" kamerzāle.
Lai man piedod vārda brālis, bet par režisoru, manuprāt, izmācīties nevar un par Rešetina daiļradi šajā ampluā esmu bijis pamatoti visnotaļ kritisks, taču šoreiz režisors izvilka laimīgo lozi, trio Subis, Mellais un Siliņš: BRAVO! Tas gan nav neparedzēts brīnums, jo pačukstēšu, ka šie trīs aktieri, nereti sevi uzkurinot, aizkulisēs izjārējas vēl baudāmāk kā režijas rāmjos uz skatuves, kurus gan ar laiku nekautrējas pārkāpt.:) Stāsts ir diezgan vienkāršs un nesamākslots kā vannas korķis, tātad patiks gan izklaides žanra grāmatu lasītājam,gan estētiem ar lielākām ambīcijām (kā jau minēju, aktierspēle brīnišķīga). Man ir tīri subjektīvi iebildumi pret pārspīlēto scenogrāfiju, kura, manuprāt, nav domāta kamerzālei, bet tāda ir mūsdienu realitāte, skatītāju jāievilina ar estētisku skaistumu, pamatīgumu. Patika ļoti.
***
"Bannija Manro nāve" lielā zāle.
Atkāpei, vispirms uz šo iestudējumu atbrauca mana māsa, ar kuru gaume mums nesaskan nevienā acī. Viņai nav pieņemama nekāda šīza, psihodēlija uc. man tuvas, siltas lietas. Brauca ar bažām, bet pēc izrādes sajūsmā "spiedza un sita plaukstas". Šis mani darīja bažīgu un iestudējumu gāju skatīties ar neviennozīmīgu viedokļa bagāžu priekšlaikus. Izlasīju otrreiz grāmatu, diezkas jau nav, pirmā reizē labāk patika. Vēl mazliet traucēja mēģinājumos jau redzētais un nebiju kā balta lapa, BET. Bauda acīm - scenogrāfija drosmīga un atbilstoša, neons, stikls/metāls, blingbling viss spīd un zaigo, vulgārs sekss un dzīvā mūzika (iespējams, ka tā noturēs dažus zālē līdz beigām, kas grasītos iziet ārā pirms beigām). Kapu ainā psīchodēliskā Ieviņas balss ar Ryga skaļumu un visu pārējo pat sacēla spalvas uz rokām. Patiešām patika. Iebildumi pret pāris aktrisēm, kuras saucu par "runājošām galvām" ar vienkārši skaistu ķermeni, joprojām nepārliecina, nespēju noticēt, toties Anete kā dēls/trusis perfekts. Iesaku pēc pāris mēnešiem, kad izrāde būs pa īstam gatava.
P.S. Niku Keivu tur nemeklējiet, tas ir Dž. Dž., ko arī atradīsit. |
|
|
| Comments: |
Es vienmēr esmu bijusi pārliecināta, ka mazajā zālē un kamerzālē izrādes ir 5x labākas nekā lielajā. Statistiski.
To it kā skaidroju ar mazu iespēju baurot, vicināt rokas un noslēpt visdažādākās kļūdas, haltūras un neprecizitātes kā scenārijā, tā aktierspēlē. Formāts to vienkārši neļauj.
Pēc definīcijas jau tā arī bija domāts, ka kamerzālē taisām mākslu, bet lielajā zālē kaut kādu balagānu, kas savilktu vidējo/parasto skatītāju tūkstoti iekšā. Diemžēl nu vairs nav tik striktas robežas un jābalansē starp mākslu un mārketingu visās zālēs.:( | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}