Savā laikā, kad vienu no abiem sajātajiem meniskiem, vajadzēja operēt, mani ne tikai atlika uz nedēļu, bet arī lika praktiski mēnesi ģipsī staigāt, pēc kā vēl pāris nedēļas vilka ūdeni no ceļa, pēc kā, tomēr, izdomāja taisīt operāciju. Jāatzīmē, ka visu šo laiku aiz sāpēm biju gatavs nošauties.
Uz operācijas galda man pateica, ka taisīs spinālo narkozi (pamatīgs un ahujena sāpīgs dūriens mugurā), lai "nomērdētu" tikai kāju un es varētu lūrēt teļikā uz to, kā mani graiza. Pēc piektā dūriena anestesiologi atmeta ar roku un, liekot man uz sejas masku, novēlēja saldus sapņus.

Pēc operācijas arī bija zem pašcieņas pīle. Uzreiz pats savām kājiņām, no kurām viena svaigi operēta, gāju uz nužņiku, par ko māsiņas bija nevienmērīgi šokolētas.

(Reply to this) (Thread)

Es gan negribēju šļākt traumām ar šo cepienu, ka viņi mani pārāk marinējuši, tā notiek, tur tāāāds bardaks, nodaļas atvaļinājumā, vietu nav, resursu nav - es saprotu - ja vien 0,5 ir iekšā:)Vispār ir daudz vairāk ko rakstīt, bet būs pārāk gari cibas lasītājam, mans jājamzirdziņs ir koncentrēta psihodēlija:>

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Oi, nē. Es galīgi viņiem nepārmetu. Turklāt māmuķis ex-doktõrs, dies pas ko pārmest. Turklāt, tur pats biju vainīgs, ibo pēc traumas nedēļu marinējos un domāju, ka pāries, hehehe.
Tik padalījos pieredzē.)) Lai labi dzīst!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un vispār, visus šos piedzīvojumus ar traumām un operācijām uztveru ar smaidu, ibo prikoļna atcerēties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tagad jā, skat tagu:D

(Reply to this) (Parent)

Pieredze palīdzēja, bet nu okej jau, salīdzinoši kā bija tā nedēļa ar salauzto, pēc saskrūvēšanas neesmu dzēris nevienu ububu400, par degvīnu nerunāsim - patīk:)

P.S. Man ar` asinradniecībā mediķi

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ot! Šiem mediķu radiem pēc likuma viss interesantāk un savādāk, kā citiem.))

(Reply to this) (Parent)