|
6. Aug 2013|22:21 |
Savā laikā, kad vienu no abiem sajātajiem meniskiem, vajadzēja operēt, mani ne tikai atlika uz nedēļu, bet arī lika praktiski mēnesi ģipsī staigāt, pēc kā vēl pāris nedēļas vilka ūdeni no ceļa, pēc kā, tomēr, izdomāja taisīt operāciju. Jāatzīmē, ka visu šo laiku aiz sāpēm biju gatavs nošauties.
Uz operācijas galda man pateica, ka taisīs spinālo narkozi (pamatīgs un ahujena sāpīgs dūriens mugurā), lai "nomērdētu" tikai kāju un es varētu lūrēt teļikā uz to, kā mani graiza. Pēc piektā dūriena anestesiologi atmeta ar roku un, liekot man uz sejas masku, novēlēja saldus sapņus.
Pēc operācijas arī bija zem pašcieņas pīle. Uzreiz pats savām kājiņām, no kurām viena svaigi operēta, gāju uz nužņiku, par ko māsiņas bija nevienmērīgi šokolētas. |
|