jocīgi, visi saka, ka tā esot, bet pie sevis neesmu novērojusi šito. nu, ja ir slikti, palasi vai paklausies kaut ko bēdīgu un uzreiz baigā megabēda pašam. jā, proms, bēdīgā noskaņojumā klausoties bēdīgu meldiņu apraudāties ir kudīš vieglāk, kā to pašu darot pārlaimes brīdī. bet nu so what. tas jau tikai nozīmē, ka tajā brīdī biju emocionāli nestabila nevis, ka kritu vēl dziļāk bezgalīgā depresijā :D a prieka brīžos man, teiksim, rādjogalvas vēl vairāk uzlabo noskaņojumu. lai gan skaitās tipa pasaules depresīvākais muzons. nē, es nesaprotu. lai gan to černobiļas grāmatu neesmu lasījusi. bads bija diezgan garlaicīgs. bet varbūt jāizlasa vēlreiz :)

(Reply to this) (Thread)

Nu gan jau ne visi saka, mēs taču savā būtībā esam tik unikāli, katram tas mentālais stāvoklis ir tik daudz komplicētu lietu kopums, ka sajūtās mēs nespējam iekāpt divreiz vienā upē. Tā man šķiet.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tad laikam tie, kam tas kopums ir līdzīgāks man, vnk visi klusē :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pēdējā laikā pieķeru sevi netipiskā ampluā - nereti paklusēju!:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

hh gan jau pāries :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vai ne, citādi kautkā nejūtos savā ādā:>

(Reply to this) (Parent)