Rīts. |
[31. Mar 2011|13:39] |
Iešļūcu virtuve un apsveru domu izspiest kādu svaigu burkānu sulu, taču slinkums pēc tam aparātu tīrīt, pakasu, neteikšu ko. -Kaķis: "Mjaūū" ( nu, divkājainais ambāli, iedod man garšīgo!) -Es: "Klau, tev garšīgais vēl pietiekami traukā, re, ēd!" -Kaķis - skatās un nerunā, ar acīm saka: "Tu joko?! Garšīgais ir ledusskapī, nevis šis sūda sausais."
Es nolemju, ka uzcepšu olas ar auksti kūpinātu cauraudzi. -Kaķis: "mkeke!"(eu, a manas olas kādēļ cep? uzvārīt nejēdz?!") -Es: "Tavas olas nogriezām, piedod, šīs es ēdīšu viens pats, vienreiz dienā arī man ir jāēd." -Kaķis: skatās pārmetoši (labi, labi, tikai nepsiho, ja vakarā no tavām tupelēm būšu izkašājis mēlītes) -Es: "Ok! paliec par galveno, garšīgais būs vakarā." izeju no mājas. |
|
|
Comments: |
Vai, cik dzīvīgi un šķietami īsti uzrakstīts. [Šķietami tāpēc, ka es jau patiesībā nezinu, kādas jums tur attiecības savstarpējās.] Lielisku uzrunu kaķis tev izdomājis. Asprātīgu, ne.
Es jau iepriekš esmu pārliecināti postulējis, ka dzīvnieki saprot mūs, bet mēs savā augstprātībā - nē. Es mācos un patiešām jūtu progresu. Atkāpei, esmu kādu laiciņu kolektīvā strādājis ar kurlmēmiem, viņu žesti ir tik loģiski, saprotami, tāpat ir ar dzīvniekiem, tikai "divkājainais ambālis" nesaprot un cauri. A par mūsu attiecībām, balstīta uz mīlestību, bet nepārtraukta cīņa un taustīšanās par to, kurš samij glavnij.:)
padoms runcim: klucis tupelē ir efektīvāks ierocis :D
Moris ir sen sapratis, ka tas viņam noteikti nav jādara un nedarīs, who the boss!? I`m, un te nekādu diskusiju:) | |