MāGsla. |
[5. Nov 2008|11:27] |
Es neko nesaprotu no mākslas. Precīzāk, es to saprotu ar patīk/nepatīk. Nu nevarēšu atbalstījis zodu ar rādītājpirkstu, otrā rokā glāze sūdīgs franču vīns, spriest - te jūtama ir agrīnā avangarda klātbūtne, bet krāsu noskaņu autors ir radījis ietekmējoties....
Labi. Nav mākslai ne svars, ne lielums kā noteikt, es baidos šī varda, cenu. Taču mammīt mīļo, 60 ļimoni zaļi par šo?!
Te nāk prātā vieda pasaka, kādam taču jāpasaka, ka Karalis ir kails. |
|
|
Epāāā! |
[5. Nov 2008|13:03] |
Kaut kāds sviests. Nezinu kādēļ, pēkšņi atminos vienu stāstiņu žurnālā Draugs (bija tāds sen sen - domāts pusaudžiem). Stāstiņā bija darmācības skolotājs, kas izrādījās skolēnu priekšā ar skaļu EPĀ!!! iedzenot naglu ar vienu belzienu. Stāsta katarse iestājās, kad vienreiz trāpīja pa īkšķi sev. Bet tas EPĀ!!! tā ir iesēdies atmiņā laikam, nu pilnīgs sviests, atcerēties ko tik nebūtisku.:)
|
|
|