aizejot uz Tehnikumu, kur hosielas un baložu koncītis, piesēdu blakus vīram, kur nu vēl bija brīva vietiņa.
sacienāja ar rozīnēm. pēc bŗitiņa jautājums- vai es kādreiz neesot rakstījusi Liesmā. redz, viņam esot redzes atmiņa un viņam esot galvā līdzīgs tēls manējam...noraidoši pakratīju galvu un sasmējos. tad, kad manās rokās bija Liesma tais laikos, es vēl tikai bildītes skatījos. heh. pēcāk gan uzzināju, ka tēls ir galvā no veca rīgas laika- no 90-tajiem, kad veel bija kraasains. tur bija izklaideejosh apraksts par meiteni, kura vasaraa aizmukusi uz laukiem, gziivo viena pati ar 2 zirgiem, miil dzert melnu kafiju un lasot Remarka "Miili savu tuvaako" raudaat.
visu vakaru iekšā smējos.
tā arī iedzīvojos koncīša bildēšanā. vīri no bpp esot ņēmuši par labām esam. kaa Renuaara gleznas.
bet bija jauks pasāciens.
tiešām nostrādāja kā ļauno garu izdzīšana.
šodien jauna diena. darba diena.