tādas debesis kā šodien ir manas mīļākās vasaras dienā

Smilšu skulptūru festivāls “Vieglas smiltis”

Aizmirsu jums pastāstīt: pirms kāda laika redzēju sapnī tādu sabiedrības iekārtojumu, kurā ir trīs veidu vīrieši - alfa, beta un meta.

raksta mums viens no galvenajiem futbola insaideriem fabricio romano

Esmu jau vairākkārt sevi pieķēris pie tā, ka kādā jautrā kompānijā pasaku joku, un neviens nesmejas. Varbūt, nesadzird? Vai arī smejas, bet ne par manu joku. Vai arī iesmejas mazliet par manu joku, bet ne pietiekami. Un tad es ATKĀRTOJU JOKU VĒLREIZ. Tas ir drausmīgi, man ir tāds kauns pat atcerēties par to. Vai tas ir vecums? Dakter, es drīz miršu?

Pierakstījos pie zobārsta 12.05. plkst. 12.35

Šodien jāstrādā no mentālā sāls apļa

pat pirksti kustās atpakaļgaitā pa tastatūru - kaut kāda smaga retrogrāda situācija.

jāpadzer kafija, jāaizminas pie Rudaka un pa ceļam jāsakrāmē mēbeles darbistabā, lai var uzelpot


58 - tad manam bērnam būs 18 = diez tas būs tikpat grūti kā šomēness?

vai tad jau es būšu nomierinājusies?

izgulējusies noteikti esmu pietiekami

Gribēju sakārtot māju. Izrādījās, tas ir full-time job.

drīz būs klāt vasara un autokabrioletu laiks

vienmēr interesanti, a kā kabrioleti parkojas
zem brīvām debesīm - lietus var sākties
zem koka - vārnas piekakās salonu

taču atrodas cilvēki, kas grib braukāt kā floridā vai kalifornijā

Es neko neatceros, man ir demences pirmās pazīmes un epilaptīvais šoks

No reklāmām: “ Dāvana, ko mamma patiešām vēlas. Izrādiet mīlestību ar Ceramic Apricot šajā Mātes dienā.”

Skaidrs ir tikai tas, ka ulvs man teica, lai neuzbāžos ar savu realitāti - bet mums taču tā ir teorētiski viena un tā pati.</span>

Neviens neko nekomentē, tas nozīmē, ka visiem ir:

A) Pilnīgi vienalga
B) Katram pašam sava realitātes testēšanas programma
C) Tu man virsū nebāzies - attieksmes jautājums


Tad jau šoreiz nav tik traki ar mani - 18 + 11 = 29 diennaktis Tvaika 2 un esmu gatava pavasara Detoxam un Ģenerālajai tīrīšanai vienatnē. Paldies ārstiem, ka šoreiz mani uzreiz ārstēja ar jaunākās paaudzes medikamentiem.

Reizēm ir patīkami būt vecam, jo "pirms 20 gadiem" bija nesen.

Tikko uzzināju, ka man mājās ir kaķis kopš 2006. gada 29. aprīļa. Tagad ir cits kaķis, bet mājās kaķis kā tāds.

Sapnī no bankomāta izņēmu miljons eiro, 50 000 no tiem 10 eiro banknotēs atdevu nezin' kam, pēc tam visu ieliku makā, un gāju kaut kādu dobi ravēt, somu nometot turpat pie lauka. kaut kur pie Jelgavas.

(mani senči >200 gadus dzĩvoja pie Jelgavas Mežciemā, mājas sauca "Vārnas".)

pirms 10 gadiem šajā dienā: "Klausījos radio, teica, ka psihožu saistība ar radošo domāšanu esot pierādīta."

pirms 20 gadiem šajā dienā: "āgenskalna tirgū sēdēja vecs hipijsisks nehipijs - 'bez opregjeljonoj mesta zhitjeljstva' - ādās jakā, skruļļainiem jo skruļļainiem un sirmiem gariem matiem, un milzu saules brillēm"

Pirms divdesmit gadiem es rakstīju: "man šķiet, ka nepieciešams atpūsties - tāda mietpilsoniska, pieauguša cilvēka sajūta, kuru laikam būšu noskatījies kaut kur, kādā latviešu filmā vai dziesmā, lai gan labi zinu, ka nevajag man atpūsties un neatpūtīšos jau arī, taču tā sajūta nomāc
un ko tas vispār nozīmē - atpūsties? neko nedarīt? es jau arī tāpat neko nedaru"

Nekas nav mainījies.