hehe, tikko manīju, ka ir vēl viens cibiņš pieklabinājies klāt pie manas cibiņas.

heh, sasmējos pie manītā ieraksta:
9:57am: Kā tad beidzās tautasdziesmas epopeja?
Beigās atradām šādu tautasdziesmu par rudeni:

Rudentiņš, bagāts vīrs
Iet pa ceļu dancodams.
Miežu krekls, rudzu svārki,
Apenīša cepurīte.

Bet kas izrādās - skolā tomēr t.dz. esot skaitījusi, izlaižot vārdu "apenīša". Visi bērni smējušies (pati jau gan arī visu vakaru mājās nosmējās), ka rudentiņam apenes galvā. Lūk, jaunatne. Bet apiņš tak tāds svēts augs :) Nekas, izaugs un sapratīs.