Заметки алкоголика и придурка

8. Maijs 2021

19:28

Kurš pidars priekš kam izgudroja tos plastmasas dozatorus priekš degvīna pudelēm? Un kāpēc tie ieviesušies kā standarts priekš augstā plaukta pudelēm? Turīgāki alkāni nespēj sev ieliet, nepārlejot pāri kausa malai? Namjoks, ka plebam ir okej klunkšķināt no kakliņa, bet japijs vai kultūras darbinieks tikai pilina pa 20 gramiem piņģerotā? Praktiskā nozīme vispār kāda? Kārtējais eiropedofilu standarts, kuru izdomā cilvēki, kas nekad neiziet no ofisiem, kuros viens otram sūta raportus par iepriekšējo raportu raportiem?

upd.
Glanais man patīk ražotāju kreativitāte. Tur nav viena standarta. Nupat izmēģināju trijām pudelēm izņemt tos sūdus (gribu saglabāt pudeles kā taru) un katrai izrādījās savs dizains šo plastmasas "stopperu" integrācijā. Džekdenielsam vnk bija ar nazi jānogriež alumīnija gredzens un korķis viegli izvilkās ar roku. Ruskij Standart bija nedaudz grūtāks, jo tur korķis bija iegremdēts zem pudeles kakla stikla daļas, bet ar īlena palīdzību samēra viegli izvilkās laukā. Šajos gadījumos, ja esat nopirkuši bodē šādas pudeles un gribat mierīgi aiziet kaut kur pludmalē vai priedēs nodzerties bez eirostandartu viepļa ģīmī, pietiek, ja līdzi paņemts kāds šveiku nazis līdzi. Visgrūtākais darbs bija pie Stoļičnās. Tur korķi ne tikai pietur alumīnija konverts, bet pats korķis ir iegremdēts līdzīgi kā visāda veida enkuru/dībeļu stiprinājumi, kas iebāžot izplešas un stingri ieķīlējas attiecīgajā atverē. Nācās kādu laiku grozīt šurpu turpu ar stellatslēgu, lai norīvētu un sakropļotu plastmasas korpusu un tad uzmanīgi pakāpi pa pakāpei izvilktu laukā. Ieteikums, neņemt stoļično, ja vēlme iedzert no kakliņa vai saglabāt piudeles tur arōniju vai cidōniju sīrupiem utml. Labāk vispār nopļaut kakliņu ar karate chop un liet rīklē ar virpuļveida kustību.
Lieki teikt, ka oriģinālie vāciņi pēc šī svešķermeņa amputēšanas pārsvarā nestrādā un būs jāmeklē atbilstoša kalibra korķis.

20:56

Ir atsevišķi gabali mūzikā, īpaši psihodēliskajā hārdrokā vai klasiskajā mūzikā, kur tu pa īstam esi kaifā, klausoties šo gabalu 'grand finale'. Kaut kāds kreščendo vai beidzamais bumsī-bumsī, kas pavisam saliec. Parasti tie gabali ir labi arī kopumā, bet tajos beigu brīžos vispār raudien uznāk. Nez vai tas ir tāds speciāls triks uztaisīt vienu atsevišķu segmentu ūberkrutu emocionālā līmenī, lai gan pats par sevi nebūtu nekas? Laikam tāds, "iedzīt pēdējo naglu" moments. Viena lieta ir pats fināls kā daudzās romantisko laiku simfonijās, bet rokā nereti ir tā, ka klausies klausies un jā dziesma laba, bet tad pēdējā trešdaļā tu sāc ausīties un teikt omg, this shit's good. Laikam kā pielikt vairāk cukura produktā.
Powered by Sviesta Ciba