00:16
Mja. Man City tā pat kā QuatarPSG, neraugoties uz izciliem spēlētājiem un slaveniem treneriem totāli neštimmē iekšējā morāle. Nav uzvarētāja instinkts. Nav iekšējās toksiskās pārliecinātības jeb maskulinitātes. Tas atšķir šos klubus no Barsas un Reāla, kas pat spēlējot sūdīgi, spēj uzvarēt. Un cilvēki saka, ka La Liga ir vāja figņa. Pat Seviļa spēj konkurēt ar top klubiem no citām valstīm, bet ir sitamie zēni La lIgā. Atletikō šoreiz nepaveicās, jo bija sūdīgākajā formā visā sezonā svarīgajā momentā, citādi atkal būtu spāņu pusfināli. Kas attiecas uz Juvi. What a fookin chokers. Itāļiem kaut kas jāmaina savā klubu/federācijas politikā, jo bez viņiem kļūst neinteresanti un to saka cilvēks, kas parasti ienīst itāļu futbolu.
01:26
Nevis ingmars, bet inghmirjs.
18:33
Father, why are all the women weeping?
They are all weeping for their men
Then why are all the men there weeping?
They are weeping back at them
Father, why are all the children weeping?
Oh they are merely crying son
Oh are they merely crying, father?
Yes, true weeping is yet to come
21:12
Vai kāds piekristu, ka viena daļa no izcilākajiem sportistiem pieder ne tikai sporta, bet arī mākslas pasaulei. Runājot par kreatīvajiem sporta veidiem, nevis tīru spēka vai veiklības pārbaudēm. Piemēri: Messi, Ronaldinjo utml. iekš fudbola, Džordans, Medžiks iekš bakedbola, Agassi iekš tenisa (pa "jauno" Federera, Nadala, Džokoviča paaudzi maz zinu, jo nesaktos tenisu, kopš 2000o pirmās puses), O'Salivans iekš biljarda, īsti nezinu ko izcelt no hokeja, bet vispār no tā ko esmu redzējis mūsu paša Baldera spēlē bija kaut kāda pilnīga nekokejīga grācija (drošvien Harlāmovs viņu pārsit, bet maz esmu skatījies viņu individuāli, lai gan padomju hokeju totāli cienu), varbūt ir vēl kas (Alī iekš boksā?), bet mesidžs skaidrs. Dabiski, ka jautājums tikai tiem, kas interesējas par kādiem sportiem. Keksiem, kas grib troļlot par to kā sports ir sūds un pahuj uz to naudu tērēt ieeja aizliegta.
22:11
Šitas jau bus kāds trešais vai ceturtais ieraksts par Kreigu Fergusonu, bet visiem tiem, kas ir depresīvi un tādu (ieskaitot mani) cibā noteikti ir daudz, tiešām ļoti iesaku ielīst jūtūbē un apskatīt visādus random viģikus no viņa šoviem vai pat intervijām/runām. Lielisks antidepresants, īpaši ja vēl kāda relaksējoša viela iekšās. Tādus skaistus un labsirdīgus apziņas plūdus neesmu redzējis ne no vienā komiķa mūsdienās Rietumos. Visi cenšas būt sakastiski, irnoniski, nihlistiski, pēdējos laikos vēl piedevām politiski un kā likums liberastiski aģitatoriski. Šitais kekss ir pilnīgi pure, raw smiekli līdz asarām (man šausmīgi patīk tie mirkļi, kad viņš pats nenoturas un sāk histēriski rēkt par visu to bullšito, vienmēr provocē smieties līdzi, pat ja tas teorētiski ir profesionāls gļuks). Baigi gribētos sapīpēt ar to onku. :)
23:44
To feel anger at an injustice is not necessarily to be subservient to emotion. One still operate according to reason even while being taken over by moral indignation and the like. This is not the case with SJWs, who operate purely from feelings of indignation and nothing else, so much so that when no offense exists, they have to invent one to continue fuel their need for emotional outbursts.