Заметки алкоголика и придурка

16:50

Esat ievērojuši, ka tad, kad esam iedzēruši, spējam runāt par lietām daudz atklātāk? Mēs ielaižamies diskusijās par garīgumu, savām mīlestības likstām, attiecībām ar dievu, raudam viens otram uz pleca, atļaujamies par sevi smieties un tak i daļija.
Secinājums: alus = gars.
Ielejot savā miesā vairāk alu, miesā kļūst vairāk gara un mazāk miesas. Ne jau mazāk vai vairāk kvantitatīvi, bet proporcionāli.
Paģiru laikā esam fiziski un garīgi iztukšoti. Nav vēlmes un spējas darboties fiziski un riebjas runāt ar cilvēkiem, kuri liekas sveši un aizdomīgi.
Gara kļuvis mazāk, miesas vairāk.
Jaņ paliek vairāk, iņ mazāk.
Iņ paliek vairāk, jaņ mazāk.

Bļe, nahuj es to rakstu? Man garšo alus. :(

• 1 grāds
• накатить

21:37

Planescape Torment izvirzītais spārnotais jautājums ''What can change the nature of the man?'', un ne mazāk spārnotā atbilde - ''Regret'' - manā gadījumā pieņēma patiesu formu neilgi pirms tās 50 stundu negulētās nakts, kad izgāju cauri spogulim.

Gāju pa Lienes ielu un pretim nāca kaut kāda veca večiņa, kas žēlā balsī lūdza kādu santīmiņu. Pēc, līdz automatismam izstrādāta ieraduma, es šo večiņu ignorēju un turpināju savu ceļu. Pagājis pārdesmit metrus, es piepeši apjēdzu, ka šī večiņa nebūt nebija tāda, kā vairums ubagu, kas nodzertām rožām diedelē priekš kārtējā dienas ''fixa'', kā dēļ man šāds ieradums vispār izstrādājies. Viņai vienkārši gribējās ēst. Un man bija santīmiņš, kuru es būtu varējis iedot un večiņa būtu paēdusi. Es neiedevu. Par večiņu man vairs nav nekas zināms. Iespējams viņa nomira no ilgas neēšanas izraisītām kaitēm, iespējams nē.

• 2 grādi
• накатить