(man ir aizspriedumi pret inducēšanu. Kad ir laiks, vēl tā, bet priekšlaicīgi - lai tad griež labāk. Ko pašai mocīties, ja jāmokās ne pēc sava prāta? Kā arī - griezt var arī lielus, tad, kad pienācis laiks (ja vien iemesls priekšlaicībai nav kas cits - atslāņošanās etc.). Bet, jā, laikam lūkotu nocentrēties, saprast, kā pati ar bērniņu gribēšu dzīvot (neba jau nu ārsts ar mums dzīvos, bet ārsta nosacītā pirmā tikšanās gan paliks ar mums uz visu mūžu, tsk. tāda, kas nav emocionāli pec tam pieņemta)