My LiveJournal

Jeb pārfrazējot - vai būtu juridiski jānoformē katru dzimumaktu? ;)

Par neuzticību neesmu domājis, bet reiz, runājot par krāpšanu noformulēju apmēram šādu domu: ja tu piezvani un saki, lai apmazgājas un gaida tevi, bet pati dodies kur citur, tad tā ir krāpšana; turpretīm, ja piezvani un saki, lai mieg ciet un negaida velti, tad neviens piekrāpts netiek, protams ar atrunu, ka neierodies un neiztraucē no miega, jo tad atkal sanāk, ka piekrāpi.

Bet vispār par to, kā ir vīriešu starpā, nemācēšu neko teikt.

Mjā, ej nu sazin, kurš no tiem onkuļiem un tantēm būtu tas īstais, no kura piemēru ņemt. ;)

Mīļako nevajag iegādātos tu neatgriezeniski manuprāt zaudēt ticību baltajam, pūkainajam, trauslajam.
Mīļako iegādājoties tu gūsti labumu sev, jo kāds beidzot interesējas par tevi. Tikai man leikas absurdi, kā pēkšņi otrs cilvēks var likties šim mērķim neparedzēts, ja jau sākumā ir bijis.
Problēma ir tā, ja tev ir mīļakais es uzskatu, ka tu nemāki izvēleties, nemāki skatīties patiesībai acīs.
Es personīgi nespēju iedomāties sevi situācijā ar mīļako, jo neuzkatu, ka vispār man ir iespēja nonāk līdz precēta cilvēka statusam ar cilvēku, kurš mani nesaprot un es viņu nesaprotu.
P.S. A to tu teici, ka neviens nediskutē ar tevi

Šī tēma ir pārāk uzspēlēti aktualizēta. Kā ir patiesībā, grūts jautājums, katrs gadījums ir individuāls. Es zinu cilvēkus, kas gan ar to lepojas, gan tādus kas nicina šadu dzīvesveidu. Patiesība ir tāda, ka es neticu ne vieniem ne otriem.