| Lonelyness 24 - Vasaras saulgrieži |
[22 Oct 2011|11:47pm] |
Galds bija pilns ar dažnedažādiem sieriem. Es ķeros tiem klāt, piebāzu pilnu muti. Pēkšņi atrauju acis no ēdieniem, jo ieraugu, ka galdam otrajā pusē stāv un tāpat kā toreiz ar acīm uzrunā čigāniete. Tā pati. Mans skatiens atkal iegrima dziļi viņas tumšajās acīs, kur viņa nolasīja visas manas domas un visu to, kas notika pa šo laiku, kopš pēdējās reizes, kad saskatījāmies. Man gribējās kaut ko teikt, bet mute bija aizņemta ar sieru, turklāt negribējās izrādīt uzmanību, jo prātā bija vien glābēja. Arī glābēju viņa redzēja manās acīs, kaut ko saprata, šķiet, ka pat kaut ko tādu, ko es nesapratu, bet noklusēja, vien lepni pacēla zodu, ar pirkstu galiem paņēma siera gabaliņu, pikanti nokoda no tā, ēdot pagriezās prom un aizgāja. Prātā atskanēja vien viņas skatiena atbalss: "Muļķis..."
( Lasīt tālāk... )
|
|