- 20.2.05 08:24
- Mums šķiet pievilcīgi tādi cilvēki, kas ir līdzīgi mums pašiem, jo tā mēs gūstam apliecinājumu savai patībai. Bet pievelkas arī pretstati, ja tie viens otru papildina! Mums nepieciešams, mēs pievelkam to, ka "mūs dara pilnīgus"! Tātad var teikt, ka līdzība veido attiecību pamatu, bet atšķirības - fascinē!
Iemīlēšanās nozīmē straujas garstāvokļa svārstības un greizsirdību, tā malā stāvošam cilvēkam bieži vien šķiet visai egoistiska, jo vēlas vienīgi un tikai saņemt atbildi uz savām jūtām. Tam, kuru mīl, iemīlēšanās posms var kļūt visai nomācošs, prasīgs, pat slāpējošs, un no partnera puses tā drīzāk ir vēlēšanās tikt mīlētam, kurai vajadzīgi nepārtraukti "mīlestības pierādījumi". Iemīlējies cilvēks saka: "Es viņu mīlu tik ļoti, ka jūtos slikti, skumstu vai aizsvilstos niknumā, ja viņš mīl kādu citu." Iemīlējeis cilvēks vēlas iegūt savu mīlestības objektu, vēlas, lai tas piederētu viņam vienam pašam, un nokļūst atkarībā no tā. Bet kamēr mīlestībā pastāv kāda atkarība, kas traucē attiecībām, mīlestības nav, pirmām kārtām - nav mīlestības pašam uz sevi. Tādēļ iemīlēšanās var pārvērsties uz citu pusi. Mēs esam vīlušies, jo partneris mūs nemīl. Iespējams, ka mums pat var rasties vēlme "atriebties", bet cilvēkam, kuru mīlam, mēs nekad negribēsim nodarīt kaut ko sliktu. Ja es kādu patiešām mīlu, es priecājos, ka viņš mīl, - arī tad, ja viņa mīlestība nav domāta man.
Mīlestībā mana sirds jūt vēlmi, lai otrs būtu laimīgs, es esmu gatavs darīt visu, lai tā būtu. Dot laiku, ja viņai/viņam vajadzīgs laiks, veltīt uzmanību, ja viņai/viņam vajadzīga uzmanība, atvēlēt brīvību, ja viņai/viņam nepieciešama brīvība. Mīlestībā es negaidu, lai manas jūtas noteikti saņemtu atbildi, es visu daru maigu simpātiju, cieņas, respekta un apbrīnas vadīts.
Es bez "otrās pusītes" vēl varu mīlēt citus cilvēkus un atzīstu, ka viņam ir tādas pašas tiesības. Mīlestībā es neesmu emocionāli atkarīgs no otra reakcijas, jo es mīlu neatkarīgi no tā, vai saņemu uz savām jūtām atbildi vai ne, jo es viņu mīlu. - 5 jau izteikušiesir ko teikt?
- 20.2.05 09:44
-
Man liekas, ka mīlēt cilvēku- tā ir viena lieta, tad to visu var atļauties, bet, ja cilveeku miili fiziski, tad saakas energjeetiska apmainja un tas process ir tik smalks, ka jebkuras nobiides izraisa svaarstiiba Tavaa energjeetiskajaa laukaa un viss tas, ko raksti, izklausaas peec aarstnieciskaas psjhipnozes...
- Atbildēt
- 20.2.05 12:43
-
nu, arī tad, ja nepastāv fiziskā mīlestība, arī tad tās svārstības notiek, un noturēšanās stabilā miera stāvoklī ir nenormāli sarežģīta, faktiski neiespējama (to es tā, pēc savas pieredzes). ir iespējams pieņemt un priecāties, ka tavs mīļotais cilvēks ir laimīgs un iemīlējies, jo mīlestība ir augstākais, ko tu vari novēlēt cilvēkam, ko mīli - bet ir jau vēl tūkstošiem citu situāciju, ir situācijas, kad mīļotais cilvēks tiek krāpts, ir nelaimīgs, iestrēdzis kaut kur, un tu nespēj palīdzēt - tas dzen izmisumā. bet šāda veida domāšana palīdz sevi stabilizēt, ja vien tu to nepadari par nepieciešamu stāvokli un nesāc sevi ienīst par to, ka sašūpojies.
- Atbildēt
- 20.2.05 16:40
-
Šeit netiek runāts par fizisko mīlestību. Iemīlēšanās ir savā ziņā saistīta ar fiziko/garīgo pusi, taču īsta mīlestība ir daudz plašāka un varbūt nemaz nesaistīta ar to.
- Atbildēt
- 20.2.05 17:11
-
Bet Tu taču neizslēdz fizisko kā vienu no mīlestības aspektiem?
- Atbildēt
- 20.2.05 19:18
-
Fiziskā mīlestība nav tā īstā. Tā ir vairāk pieķeršanās.
Padomā - mēs pieķeramies (iemīlam) cilvēkam vai kaut kam, kas ir cilvēkā - acīm, matiem, lūpām, rokām, krūtīm utt. - kādai ķermeņa daļai vai kādam ķermenim. Mēs varam pieķerties vai iemīlēt arī raksturu, uzvedību, idejas, prātu utt. - jebko no garīgās un morālās puses cilvēkā. Bet padomā - ja pēkšņi cilvēkā kaut kas pazustu no šī - pats sliktākais - ciestu avārijā, vairs nebūtu fiziski tas pats, kas bija agrāk, tad sanāk, ka mīlestība izzūd (ja neizzūd, tad mēs esam samierinājušies, taču tā nav mīlestība). Arī tas pats no prāta puses - ja cilvēks izmainās, ja rodas smadzeņu bojājumi, kas reāli ietekmē domāšanu un visu pārējo - vai mēs joprojām mīlēsim to vai tikai samierināsimies? Īstā mīlestība tomēr ir šķirta no cilvēka, tomēr vērsta tieši uz cilvēku - neatkarīgi no tā, kas un kāds viņš ir. - Atbildēt