- 20.2.05 08:24
-
Mums šķiet pievilcīgi tādi cilvēki, kas ir līdzīgi mums pašiem, jo tā mēs gūstam apliecinājumu savai patībai. Bet pievelkas arī pretstati, ja tie viens otru papildina! Mums nepieciešams, mēs pievelkam to, ka "mūs dara pilnīgus"! Tātad var teikt, ka līdzība veido attiecību pamatu, bet atšķirības - fascinē!
Iemīlēšanās nozīmē straujas garstāvokļa svārstības un greizsirdību, tā malā stāvošam cilvēkam bieži vien šķiet visai egoistiska, jo vēlas vienīgi un tikai saņemt atbildi uz savām jūtām. Tam, kuru mīl, iemīlēšanās posms var kļūt visai nomācošs, prasīgs, pat slāpējošs, un no partnera puses tā drīzāk ir vēlēšanās tikt mīlētam, kurai vajadzīgi nepārtraukti "mīlestības pierādījumi". Iemīlējies cilvēks saka: "Es viņu mīlu tik ļoti, ka jūtos slikti, skumstu vai aizsvilstos niknumā, ja viņš mīl kādu citu." Iemīlējeis cilvēks vēlas iegūt savu mīlestības objektu, vēlas, lai tas piederētu viņam vienam pašam, un nokļūst atkarībā no tā. Bet kamēr mīlestībā pastāv kāda atkarība, kas traucē attiecībām, mīlestības nav, pirmām kārtām - nav mīlestības pašam uz sevi. Tādēļ iemīlēšanās var pārvērsties uz citu pusi. Mēs esam vīlušies, jo partneris mūs nemīl. Iespējams, ka mums pat var rasties vēlme "atriebties", bet cilvēkam, kuru mīlam, mēs nekad negribēsim nodarīt kaut ko sliktu. Ja es kādu patiešām mīlu, es priecājos, ka viņš mīl, - arī tad, ja viņa mīlestība nav domāta man.
Mīlestībā mana sirds jūt vēlmi, lai otrs būtu laimīgs, es esmu gatavs darīt visu, lai tā būtu. Dot laiku, ja viņai/viņam vajadzīgs laiks, veltīt uzmanību, ja viņai/viņam vajadzīga uzmanība, atvēlēt brīvību, ja viņai/viņam nepieciešama brīvība. Mīlestībā es negaidu, lai manas jūtas noteikti saņemtu atbildi, es visu daru maigu simpātiju, cieņas, respekta un apbrīnas vadīts.
Es bez "otrās pusītes" vēl varu mīlēt citus cilvēkus un atzīstu, ka viņam ir tādas pašas tiesības. Mīlestībā es neesmu emocionāli atkarīgs no otra reakcijas, jo es mīlu neatkarīgi no tā, vai saņemu uz savām jūtām atbildi vai ne, jo es viņu mīlu.