- 20.2.05 19:18
-
Fiziskā mīlestība nav tā īstā. Tā ir vairāk pieķeršanās.
Padomā - mēs pieķeramies (iemīlam) cilvēkam vai kaut kam, kas ir cilvēkā - acīm, matiem, lūpām, rokām, krūtīm utt. - kādai ķermeņa daļai vai kādam ķermenim. Mēs varam pieķerties vai iemīlēt arī raksturu, uzvedību, idejas, prātu utt. - jebko no garīgās un morālās puses cilvēkā. Bet padomā - ja pēkšņi cilvēkā kaut kas pazustu no šī - pats sliktākais - ciestu avārijā, vairs nebūtu fiziski tas pats, kas bija agrāk, tad sanāk, ka mīlestība izzūd (ja neizzūd, tad mēs esam samierinājušies, taču tā nav mīlestība). Arī tas pats no prāta puses - ja cilvēks izmainās, ja rodas smadzeņu bojājumi, kas reāli ietekmē domāšanu un visu pārējo - vai mēs joprojām mīlēsim to vai tikai samierināsimies? Īstā mīlestība tomēr ir šķirta no cilvēka, tomēr vērsta tieši uz cilvēku - neatkarīgi no tā, kas un kāds viņš ir.