|
3. Sep 2014|19:35 |
|
Interesanta bet muļķīga feminisma definīcija. Feminismas savā būtībā ir ticība, ka sievietēm ir tādas pašas tiesības iegūt izglītību, saņent atbilstošu atalgojumu par to pašu darbu, piedalīties valsts politikas lēmumos, ja vēlas utt. un šīs vienkāršās lietas netiek liegtas tikai ar argument "tu esi sieviete". Un atcerēsimies, ka šī vienlīdzība pamata lietās vēl joprojām neeksistē ļoti daudzās pasaules vietās un ir salīdzinoši nesen iegūts. Domāju ir jauki, ka tu neesi pārāk piesaistīts tam kurā sabiedrības daļā esi dzimis un ir iespējas iztauties un darīt to ko vēlies. Piemērs no vēstures, apmēram puektā daļa sieviešu dzīvojošas Londonā 19.gs nodarbojās ar prostitūciju. Pārsvarā pusmūža sievietes, kuru vīri ir miruši vai viņas pametuši un cita "darba" iegūšanas nav uespējamas dzimuma un neizglītotības dēļ. Tas ir skumji, ja padomā. Un pati vienā filozofijas nodarbībā dzirdēju indieti pasakam, ka vīrieši taču ir gudrāki,nesaprotot par ko gan šādā jautājumā vispār var diskutēt. Un tas nebija nekāds apvainojums, tikai viņa pārliecība, las viņam sķita pašsaprotama un uzvedās viņš pieklājīgi. Bet attiecībā uz naidu. Vai vari atbildēt uz diviem jautājumiem? Vai tu atceries pilnīgi katru un visus sodus ko savā mūžā esi saņēmis un kas apvieno tos kurus visspilgtāk atceries? Daudziem latviešiem ir naids pret krieviem, melnādainajiem pret baltajiem utt, un, ja arī brīžiem tas ir nepamatots, kad skatās kopumā iemedli ir vienādi. Un feminisms savā būtībā ir jauka lieta par kuru esmu pateicīga un vai nav interesantāk, un vai tev pašam nav patīkamāk, ka ir arī sievietes, kas kontaktējas ar tevi ne tikai cerībā iegūt apgādnieku? :) |
|