|
3. Sep 2014|17:03 |
viss labi līdz punktam, kurā hormonālas u.c. atšķirības "ir jāapspiež" - saturīgāka kritika (kas ir arī biežāk dzirdēta) šim argumentam būtu, ka lielāko daļu personības atšķirību starp dzimumiem var izskaidrot tieši ar sabiedrības normām, kurām par pamatu var būt pavisam nebūtiskas smadzeņķīmijas radītas atšķirības. Tāpēc loģiski šīs relatīvi nelielās atšķirības neizvirzīt diskusijas priekšplānā.
Šķiet, ka dzimumi ir arī pietiekami izplūdis jēdziens un jebkāda bioloģijā pamatota sociāla konstrukcija neizbēgami būs ierobežojoša cilvēkiem, kas pēc dzimuma var tikt ieklasificēti kādā no grupām, lai gan pēc smadzeņu spējām, personības u.c. neiekļaujas šīs grupas vispārīgajam raksturojumam - un tāpēc vajadzētu arī apkarot valodu, kas šīs grupu piederības uzsver (politkorektums) un censties nodrošināt visiem vienlīdzīgas iespējas maksimalizēt savu potenciālu (vienlīdzība).
Domāju, ka gan vienlīdzība gan politkorektums mūsdienās balstās tieši uz šo pieņēmumu - ka sociālo normu noteiktās lomas rada ārkārtīgi sagrozītu skatījumu uz indivīdu personībām, kas tālāk izpaužas arī reālās ietekmēs un ierobežojumos pie noteiktām grupām piederošajiem. Tā kā sociālo normu spriedumi nav bijuši balstīti nekādās zinātniskās atziņās, ir diezgan droši, kam mums vajadzētu pretoties šo normu piedāvatajam pasaules skatījumam.
Jautājums par īstajām (vidējām) atšķirībām smadzeņu uzbūvē un procesos starp dažādām grupām arī pats var tikt uzskatīts par mazliet nekorektu sabiedrībā, kurā joprojām jebkuras atklātās nelielas atšķirības tiks (mis)izmantotas, lai pamatotu novecojušus un kopējam labumam kaitīgus priekšstatus. Vismaz līdzšinējie pētījumi pārāk bieži ir pat jaukuši bioloģiski noteiktas atšķirības no sociāli noteiktām, nez vai esam pat gatavi šos jautājumus apskatīt. |
|