|
4. Apr 2014|09:28 |
Ja kādam kristiešu funkcionāram būtu ticis uzdevums uzrakstīt par kristiestību ieinteresētai, bet par to pilnībā nezinošai auditorijai, esmu pārliecināts, ka viņš to padarītu par visnotaļ pievilcīgu ideju. Kristiestības publiskā seja ir radikāli atšķirība no privātās kā komunisms ir atšķirīgs no PSRS ikdienas.
Esmu pārliecināts, ka tādā aprakstā nebūtu, piemēram, nekā par tās reālajām sekām. Par to, kā tā noved pie indivīdu iespiešanas šauros, arbitrāros rāmjos (jo bērniem ir jāklausa vecāki, sievai - vīrs, bet visiem kopā - Raksti; uzskats, kuri reliģiskās ģimenēs augušajiem sabojā ne tikai bērnību vien); kā tā aizvieto personīgās domas un ideālus ar vispārīgu ideju kopumu (indivīdam bezjēdzīgu un pat destruktīvu); kā tā kavē kritisko domāšanu (jo iracionālas idejas ir jāuztver tikpat nopietni kā racionālas); kā tā padara neiespējamu viengabalainu individuālo morāli (jo kristīgā morāle ir pilna pretrunām, speciālgadījumiem, dubultstandartiem un patvaļīgām prasībām pret Rakstu ekseģēzi - kā par to visu liecina kaut vai konfesiju nevienprātība). Utt.
Šāda doma man radās pēc tam, ka izlasīju transhumānistu FAQ, un neredzēju daudz kā tāda, kam gribētos iebilst. Analoģiskā veidā, nevis transhumānisma ideja ir slikta, bet tā realitāte. Es pat domāju, ideja ir savā ziņā acīmredzama. Ir skaidrs, ka eventuāli (ja neizmirsim) nonāksim pie kaut kāda veida post-cilvēkiem. Tehnoloģiskās iespējas sevis uzlabošanai vai nu jau ir (un atliek novest tās līdz reālu pielietošanai), vai neapšaubāmi tiks izveidotas. Ir tikpat skaidrs, ka pa vidu starp mums un postcilvēkiem būs kaut kāda pārejas stadija - transcilvēki. Žēl, ka šobrīd tēma ir tik lielā mērā fanatizēta, ka tiek palaista garām iespēja to nopietni pārdomāt. Nav īsti kam, jo parastajiem cilvēkiem tik tālu apvārsnis nesniedzas, savukārt potenciālie eksperti pārsvarā nav ieienteresēti bīdīt šīs idejas, jo saprot, ka ar futoroloģiju karjeru neizveidosi. Futoroloģija nevar kļūt par zinātni vai nopietnu akadēmisku disciplīnu, kamēr tās prognozes tiks vērtētas pēc "šoka līmeņa" un narrative appeal, nevis paredzējumu objektivitātes. (Kaut vai tēma "globālās klimata izmaiņas" te ir uzskatāms piemērs.) What remains ready to seriously talk about the future is a small, self-selected group with self-interest bias and dislike or even hatred towards humanity. |
|