| |
[4. Apr 2014|09:28] |
Ja kādam kristiešu funkcionāram būtu ticis uzdevums uzrakstīt par kristiestību ieinteresētai, bet par to pilnībā nezinošai auditorijai, esmu pārliecināts, ka viņš to padarītu par visnotaļ pievilcīgu ideju. Kristiestības publiskā seja ir radikāli atšķirība no privātās kā komunisms ir atšķirīgs no PSRS ikdienas.
Esmu pārliecināts, ka tādā aprakstā nebūtu, piemēram, nekā par tās reālajām sekām. Par to, kā tā noved pie indivīdu iespiešanas šauros, arbitrāros rāmjos (jo bērniem ir jāklausa vecāki, sievai - vīrs, bet visiem kopā - Raksti; uzskats, kuri reliģiskās ģimenēs augušajiem sabojā ne tikai bērnību vien); kā tā aizvieto personīgās domas un ideālus ar vispārīgu ideju kopumu (indivīdam bezjēdzīgu un pat destruktīvu); kā tā kavē kritisko domāšanu (jo iracionālas idejas ir jāuztver tikpat nopietni kā racionālas); kā tā padara neiespējamu viengabalainu individuālo morāli (jo kristīgā morāle ir pilna pretrunām, speciālgadījumiem, dubultstandartiem un patvaļīgām prasībām pret Rakstu ekseģēzi - kā par to visu liecina kaut vai konfesiju nevienprātība). Utt.
Šāda doma man radās pēc tam, ka izlasīju transhumānistu FAQ, un neredzēju daudz kā tāda, kam gribētos iebilst. Analoģiskā veidā, nevis transhumānisma ideja ir slikta, bet tā realitāte. Es pat domāju, ideja ir savā ziņā acīmredzama. Ir skaidrs, ka eventuāli (ja neizmirsim) nonāksim pie kaut kāda veida post-cilvēkiem. Tehnoloģiskās iespējas sevis uzlabošanai vai nu jau ir (un atliek novest tās līdz reālu pielietošanai), vai neapšaubāmi tiks izveidotas. Ir tikpat skaidrs, ka pa vidu starp mums un postcilvēkiem būs kaut kāda pārejas stadija - transcilvēki. Žēl, ka šobrīd tēma ir tik lielā mērā fanatizēta, ka tiek palaista garām iespēja to nopietni pārdomāt. Nav īsti kam, jo parastajiem cilvēkiem tik tālu apvārsnis nesniedzas, savukārt potenciālie eksperti pārsvarā nav ieienteresēti bīdīt šīs idejas, jo saprot, ka ar futoroloģiju karjeru neizveidosi. Futoroloģija nevar kļūt par zinātni vai nopietnu akadēmisku disciplīnu, kamēr tās prognozes tiks vērtētas pēc "šoka līmeņa" un narrative appeal, nevis paredzējumu objektivitātes. (Kaut vai tēma "globālās klimata izmaiņas" te ir uzskatāms piemērs.) What remains ready to seriously talk about the future is a small, self-selected group with self-interest bias and dislike or even hatred towards humanity. |
|
|
| Comments: |
We don't really have animosity towards humanity as such, more towards the sorry state in which most of it still lingers. That being said, we will do what we can to advance & reify these ideas and bring in the future, regardless of how many we are, that much is certain.
| From: | (Anonymous) |
|---|
| Date: | 4. Aprīlis 2014 - 15:52 |
|---|
| | | (Link) |
|
tas ir tāpat kā teikt "jā, piemēram, tādu atzītu ateistu kā Denets vai Rasels domas ir labas, loģiskas, saprātīgas, utt, bet paskat kādi pakaļas viņi bija dzīvē un personīgajā satiksmē ar līdzcilvēkiem". nešaubos, ka var būt ateisti, kuri ir labi cilvēki. tāpēc nav saprātīgi, ka kristietības realizāciju praksē apriori nolemj dramatiskai nožēlojamībai. ir kaut kāds set of beliefs, bet ne obligāti visi pratīs apieties ar tiem un realizēt labo, kas tajos ietverts. kodolenerģiju var izmantot enerģijai, vai miljonu iznīcināšanai. utml. tāpat - hipotētisks komunisms praksē, nezinu, kaut vai Islandē ne obligāti būs tāds pats kā komunisms PSRS.
Protams, ka kristiešu vidū ir daudz labu un kopumā sakarīgu cilvēku. Šeit netiek teikts, ka ticīgie ir slikti cilvēki, bet gan tas, ka ticība/reliģija ir slikta ideja/ideju kopums. Ja kāds pamanās adoptēt šīs idejas un palikt labs cilvēks, well, good for him I guess.
| From: | (Anonymous) |
|---|
| Date: | 11. Aprīlis 2014 - 00:25 |
|---|
| | K. Barth | (Link) |
|
Conflict and distress, sin and death, the devil and hell make up the
reality of religion. So far from releasing man from guilt and destiny,
it brings man under their sway. Religion possesses no solution of the
problem of life, rather it makes of the problem a wholly insoluble
enigma
| |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}