|
24. Jan 2014|23:28 |
Es sapratu, ka Judkovskis ir filozofs. Iespējams, viens no retajiem filozofiem šobrīd pasaulē šī vārda premodernajā nozīmē - bez saistības ar akadēmiju*, ar savu skolnieku baru, ar alfa-tēviņa uzvedību, ar "visa līdz šim esošā filozofija ir kļūdaina" un "te ir filozofija, kura beigs visas filozofijas uz visiem laikiem", ar specifisku konceptualizāciju, kas attaisno citādi aizdomīgo jaunvārdu blīvumu, utt.
Interesanti, gribētos uzrakstīt par to, kādi ir racionālisti, "parastie". Principā analoģija racionālisti - utopiskie sociālisti nav nekas oriģināls. Tāpat ir pamatā simpātiski beliefs, kuriem nereti ir maz pamatojumu pieredzē, augsts fringe beliefs īpatsvars, kas rada iespaidu, ka labas domas tur sajauktas ar pilnīgu BS. Orvels vienā grāmatā šķendējās, ka tipisks viņa laika sociālists izceļas ar visādām dīvainībām, kā piemēram veģetārismu, un tādējādi grauj sociālisma tēlu britu sabiedrībā. (Veģetārisms šodien nav tas pats, kas veģetārisms pirms 80 gadiem. Labāka analoģija būs vegānisms vai svaigēšana šobrīd = veģetārisms pirms 80 gadiem.) Analogi ir racionālisti, kuri nopietni uzskata, ka cilvēku sugai savā pašreizējā formā palicis dzīvot pat ne līdz 2100. gadam, gaida singularitāti un mākslīgo intelektu savas dzīves laikā, uzskata, ka dabūt augsti apmaksātu darbu ir labākais veids, kā palīdzēt novērst ekonomisko nevienlīdzību, utt...
Tas, ka mani pievelk racionālismā ir tas, ka tā ir alternatīva filozofijai. (Drīzāk jau filozofijas apakšvirziens, bet tas nav būtiski). Racionālisms kā self-help metode man liekas aizdomīga. Jau zinātne kā self-help rīks ir aizdomīga. Racionālims labākajā gadījumā ir nepārbaudīta zinātne.
* izņemot paša dibinātu "akadēmiju", t.i. viņa institūts neskaitās, citādi jau Platons arī būtu jāpieskaita akadēmiskiem filozofiem |
|