|
26. Nov 2013|18:48 |
''Nonsense - given the correct metric, there are no unquantifiable things, or at least I haven't been demonstrated as to the contrary.''
None, except for those that actually matter in this case. The second statement is a fallacy given you simply dismiss things that can't be quantifiable in the first place. Catch 22 is catchy.
Utilitārisms, vēl jo vairāk tāds, kas balstītos nevis uz cilvēka reportētajām vēlmēm/feedbeku, bet smadzeņu neironu agregātstāvokli vispār ir kaut kas no sirreālā. Nu kā tu veidotu morāles sistēmu, blenžot smadzeņu kompjūterfotogrāfijā? Pie tam leģislēt normatīvus noteikumus balstoties uz ''ko grib smadzenes'' vispār ir absurds. Uz tāda morālā pamata nespētu funkcionētu pat sīkas mednieku-vācēju sabiedrības. Advancēts sociums ir atkarīgs no tajā esošo indivīdu spējas atteikties no savu smadzeņu iegribām ''kopējā labuma'' vārdā. Mūsdienu hiperindividuālismā un egotismā iegrimušie ''progresīvisti'' to neapjēdz.
Pakaļējā taisne te ir tāda, ka stāvēt pāri subjektīvismam ar metodiku, kas ir predicēta subjektīvismā (utilitārisms) ir oksimorons. |
|