|
15. Okt 2013|11:32 |
Tad mēs par konsumerismu vai par bagātajiem runājam? Pie viena ienākumu līmeņa daudz turīgāks eventuāli būs tas, kurš pērk mazāk dažādu mantu, jo tas ir viens no sliktākajiem naudas ieguldīšanas veidiem. Materiālisma paradokss ir tāds, ka tas traucē kļūt patiesi turīgiem.
Kā var būt iekšēji brīvs/mierīgs cilvēks, kurš dzīvo kapitālismā un kuram nav liekas naudas, bet ir tuvinieki, kuriem var būt vajadzīga, piemēram, dārga ārstēšanās? Kā var būt mierīgs, ja nezini, vai spēsi saviem bērniem nodrošināt pieeju labai medicīnai no zīdaiņa vecuma? Pieeju labai izglītībai vēlāk? Pat ja tā it kā ir bezmaksas, pastāv daudz slēpto izmaksu, kuras nereti ir izšķirošās. Tikko kā vienādojumā parādās "pārējie cilvēki", sabrūk ilūzija par vientuļā hipija tēlu, kurš ir mierīgs kā budistu mūks, jo viņam nekas nepieder.
"Vairāk iekšējās pasaules kvalitāti." - tieši tā. Ja nenomāc vajadzība strādāt slikti apmaksātu un garlaicīgu darbu tekošo vajadzību apmierināšanai, ja ir lieki līdzekļi sevis izglītošanai un atpūtai, utt., pie tādas kvalitātes tikt ir daudz vieglāk. |
|