|
[18. Jun 2013|11:36] |
Sapņoju, ka viesojos (nē, drīzāk slēpjos) kaut kādā bezpajumtnieku patversmē garīgi slimajiem. Pamodos bez īpaša atvieglojuma.
Vēlmes nesakrīt ar iespējām - lūk, nelaimīguma cēlonis. Garīgi slimajiem vēlmes nekļūst mazākas, bet iespējas tās apmierināt gan tādas kļūst. Psihiatrisko slimību un garīgo traucējumu ārstēšana - lūk, vieta kur progress zinātnē šobrīd ir visvairāk vajadzīgs, un visvieglāk spējīgs pozitīvi izmainīt pasauli. In general, paļauties uz progresa kā automātisku dzīves uzlabotāju ir muļķīgi. Politika ir daudz efektīvāka metode. Kaut kāda vispārēja izglītības reforma būtu vajadzīga, un tā ir tīri politikas lieta. Protams, tā (tehnoloģiju progress vs politika) nav īsta dihotomija. Un ir vēl arī citi veidi, kurus nedrīkst aizmirst. |
|
|
Comments: |
atminos tādu piemēru (no Saksa), ka pat tagad vēl cilvēki, ja dzird/redz/sajūt jebkāda veida halucinācijas, baidās to paust atklāti, jo vēl samērā nesenā pagātnē visiem tāda veida gadījumiem uzreiz tika piešķirta šizofrēnijas diagnoze un vieta trakonamā.
| |