|
23. Maijs 2013|19:00 |
Prāta salīdzināšana ar datorprogrammu nav vienkārši "tikai analoģija", tā ir stulba analoģija. Uzrakstīšu iemeslus.
Pirmkārt, datorprogrammas ir daudz plašāks jēdziens nekā "prāti". Prāts ir prāts, ja tam piemīt apziņa (pašrefleksija) un vides ietekmē tas var modificēties. No šejienes drīzāk prāts ir līdzīgāks datorprogrammai kopā ar pārrakstāmiem datiem. Nu, vai protams, neironu tīkliem. Bet neironu tīkli nav datorprogramma.
Otrkārt, analoģija ir attiecināma tikai uz prāta algoritmiskajiem aspektiem, nevis uz kvaliju pieredzi. No skaitļošanas modeļa Turing completeness neseko, ka tas var modelēt prātu.
Treškārt, datorprogramma jau pēc definīcijas šķiet kaut kas tāds, kam ir autors. Analoģija tātad atver iespēju uzdot virkni nevajadzīgu jautājumu - kas ir prāta autors? Kāds ir tā mērķis?
Ceturtkārt, programma ir instrukciju kopa. Prāts ir process. Drīzāk prāts no materiālisma viedokļa ir dinamiska sistēma, sistēma ar evolūciju laikā (atceramies diferenciālvienādojumus). Analoģija genoms = datoprogramma (DNS bāzu pāri = instrukcijas) ir precīzāka. |
|