|
4. Maijs 2013|12:20 |
Nekas nenāk par velti. Pievēršanās kristietībai manās acīs ir darījums ar velnu - apmaiņā pret "dvēseles mieru" to atdod sevis daļu, racionālo un kritisko domāšanu, vai vismaz izgriez tajās pamatīgu robu, kurš tikai gaida izdevīgu brīdi, lai sevi parādītu.
Kas notiek, kad tādi ir daudziem? Paskatoties apkārt pasaulē, fakts ir un paliek, ka monoteisms kavē progresu. Pat neskaitot teroristus, kurus var klasificēt kā fringe fanātiķus (kaut gan patiesībā tie ir tikai likumsakarīga "ticība līdz galam", nevis palikšana pusceļā). Musulmaņu valstīs joprojām valda kaut kas līdzīgs feodālismam, kur pie varas ir šeihi un karaļi, bet vienkāršie strādnieki ir tādi kā vergi, un neviens par to neceļ ne ausu. Un no "attīstītajām" valstīm tā ir mūsu mīļā ASV, kur dzīve vienkāršajam cilvēkam ir visdraņķīgākā, bet reliģija visstiprākā.
|
|