| |
[14. Feb 2012|22:57] |
Atceroties to, ko [..] kādreiz teica par egoismu - ka arī altruistiski cilvēki ir egoistiski. Altruistiskajiem ir labi tad, kad citiem ir labi, un tāpēc viņi cenšas, lai citiem būtu labi - tādējādi darbojoties ar mērķi (kaut arī netiešu), lai pašiem būtu labi.
Mani te nesen apvaino, ka es mākot savu egoismu labi noslēpt.
Bet.
Tā ir nepareiza izpratne, kurā tiek jaukts egoisms ar egocentrismu.
Ne-egoistisks cilvēks drīzāk ir tāds, kas dara to, ko vajag darīt, nevis to, ko pats vēlas. "Ko vajag darīt" - tas ir tas, ko sabiedrība uzspiež, kaut kādas grupas, pie kurām viņš pieder. Ko pats vēlas - sākot no kaprīzēm vai slinkumam, beidzot ar fanātisku nodošanos savam sapnim, bieži vien citiem apkārt esošajiem ne pārāk saprotamam. (No šī var arī secināt, ka mazāk egoistiski cilvēki būs sabiedrībā veiksmīgāki. Tā ka, ja vien jūsu egoisma forma nepaģēr gūt panākumus par katru cenu, tad labāk būt ne-egoistiskam, lai gūtu panākumus.)
Es varbūt neesmu egocentrisks, tāpēc, ka varētu piekrist, ka relatīvi reti domāju par sevi, bet egoistisks - noteikti. |
|
|
