|
2. Nov 2011|20:37 |
Sapņoju, ka kaut ar kaut kādu paziņu divatā gribam uzspridzināt kaut kādu sālsskābes noliktavu, kas atradās pazemē, tādā kā bunkurā. Modernā, labi noslēgtā. Tur tā skābē bija tādos kā minerālmēslu manis, arī izskatījās pēc sāls (tāpēc, ka sālsskābe - loģiski), es paņēmu un ar roku pieskāros.
Tad no skolas ķīmijas iedvesmotajiem murgiem izkāpu virs zemes, kur, turpat virs vai netālu no sprāgšanai gandrīz gatavā bunkura notika liels pasākums. Tur bija tāda kā plata upe, upē ūdenskritums, līdzīgs Ventas rumbai, patiesībā pat veseli divi pēc kārtas, pie tam augstāki. Bija vakars, cilvēki bija sapulcējušies abos upes krastos. Sapņoju, ka redzu tur ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) tethys_. (Šķiet, tikai piektais-sestais Ankietis, ko redzu sapņos, pie tam viņai neizskatījās līdzīga sev dzīvē.) Cilvēki tur bija sadalījušies grupiņās pēc principa "katrs izvēlas to gadsimtu, kurš viņam liekas vistuvākais". Vienai grupiņai atbilst viens gadsimts. Bija arī brīvi klīstošie, tādi kā mēs. Viņa teica, ka kaut kāds viņas draugs, kuru es galīgi nepazīstu, mēģinājis mani sameklēt – viņš, redz, tikko kā sācis kaut ko studēt un gribējis man pajautāt par vienu augstākās matemātiskas grāmatu vai arī tās saturu. Izjutu zināmu nepatiku, bet tomēr apsolīju palīdzēt. Viņa nez kāpēc teica, ka gandrīz visi viņas draugi ir izvēlējušies 20. gadsimtu. Tad redzēju viņu peldam upē. Nē, viss bija ļoti tikumīgi ;) Viņa peldēja uz muguras, kā Ofēlija gleznā: tikai seja virs ūdens. Tā nu viņa tajā tumšajā vakarā pilnīgi nekustīgi slīdēja lejup pa straumi starp ūdenszālēm. Nelaime tur, ka viņa bija posmā starp tiem diviem ūdenskritumiem, un beigās nokrita no otrā! Šķiet, viņa nemaz nezināja, ka tur ir vēl arī tāds otrs. Es ar kādu savu draugu stāvējām, skatījāmies, un satraucāmies - vai viņa būs sasitusies pret akmeņiem ūdenskrituma apakšā, vai tomēr izpeldēs. |
|