| |
[25. Maijs 2013|23:09] |
Lasu internetā par filozofiju.
Pirmā doma. Nedeterminisms patiesībā ir saistīts ar brīvās gribas jautājumu, kaut arī brīvo gribu neimplicē. Vienkārši tā ir acīmredzamākā iespēja duālismam ietekmēt nākotni. Iespraukties tur spraugā starp pagātni un nākotni, kurā valda nenoteiktības juceklis. Tādā veidā brīvais, nemateriālais aģents var likt fiziskajam ķermenim likt izdarīt lēmumu. Tīri deterministiskā Visumā duālismam nebūtu vietas, jo nākotnes stāvokli pilnībā noteiktu pagātnes stāvoklis. Tādā gadījumā nemateriālā iedarbība uz materiālo būtu novērojama (kā stāvoklis, kas neatbilst normālajai, paredzamajai sistēmas evolūcijas gaitai). Nevis neiespējama, bet tieši novērojama, detektējama, eksperimentāli verificējama. Nedetektēšana nozīmētu falsificēšanu.
Otrā doma. Pastāv vai nu nejaušības (tas ir, notikumi bez cēloņa), vai arī ceļošana laikā (tas ir, notikumi, kuriem cēloņi ir nākotnē). (Tik tālu ir nevis doma, bet tiešs secinājums, laikam no Bella nevienādībām un no tā, ka faster than light komunikācija noved pie paradoksiem.) Fizika ir pārsteidzoša.
Protams, tas, ka ir kaut kas, kas priekš mums izskatās kā nejaušības, nenozīmē, ka tās tiešām ir nejaušības. Vai kvantu mehānikas nejaušības ir epistemoloģiskas, vai arī ontoloģiskas? Pirmais - noteikti, otrais - nav teikts. Var būt arī tā, ka "nejaušību" iznākumu nosaka kāds mums nezināms spēks; viss, ko fizika saka, ir tas ka šis spēks nav saistīts ar citiem (ka to pilnībā nenosaka līdzšinējā Visuma evolūcija, atšķirībā no visa pārējā fizikā). |
|
|