| |
[8. Apr 2013|12:38] |
Palasīju par G.Tononi information integration theory of consciousness, ļoti interesanti.
Vai tiešām subjektīvāko no subjektīvajiem pakļaus redukcionismam?
Īsumā - "apziņa" ir tiek vērtēta pēc informācijas teorijas kritējiem, izsakot objekta "apziņas apjomu" Φ caur dažām formulām. Sistēma tiek vērtēta pēc diviem kritērijiem, funkcionālā specializācija un informācijas integrācija. Attēlā (a) ir relatīvi augsts Φ. (b) ir zems Φ, jo trūkst specializācijas. (c) ir zems Φ, jo sistema nav integrēta.
Man liekas, ka šai pieejai ir viens liels trūkums - tā neietver atgriezenisku saiti. Līdz ar to tā nespēj izskaidrot pašrefleksiju, pēc būtības tas ir truls biheiviorisms. Φ aprēķināšanai tiek pieņemts, ka sistēmas tā saucamais "mehānisms" (algoritms) ir fiksēts, bet tā taču nav. Jau pašā, zemākajā, fiziskajā līmenī šāda saite eksistē, neironu stimulēšana vai tās trūkums laika gaitā maina paša tīkla struktūru.
Visai dabīgi, ka Φ ir grūti aprēķināms. Pat nematodei ar 302 nervu šūnām to nav iespējams uzzināt. Tā ka patiesībā tā šobrīd ir tikai teorija, bez praktiskas jēgas. Mākslīgā apziņa mūs pagaidām vēl neapdraud.
Vispār, te man liekas paveras perspektīva - atrast algoritmus ātrākai Φ aprēķināšanai vai arī veiksmīgas heiristikas. Ir skaidrs, ka tādas eksistē. Cilvēkam, kurš paskatās uz attēliem, nav vajadzīgs rēķināt Φ, lai zinātu, ka pirmajā tas ir lielāks. Un arī precīziem algoritmiem ir iespējas, neredzu iemeslu, kāpēc lai aprēķināšanai būtu vajadzīga pilnā pārlase. |
|
|
| |
[8. Apr 2013|12:41] |
Pie reizes izdomāju, kāds kritērijs būtu jāpielieto mind-uploading.
( ... tālāk ... ) |
|
|