|
10. Jun 2020|11:50 |
Success rate šajā gadījumā ir apgriezti proporcionāls situācijas nopietnībai. Hongkongas gadījumā ir iestāšanās pret autoritāru režīmu, kas ir atņēmis tādas pamatlietas kā iespēju ievēlēt savus pārstāvjus un tikšanu asimilētiem valstī, kurā nepastāv jebkāda veida brīvība. ASV protestu gadījumā ir iestāšanās pret relatīvi ļoti reti notiekošu parādību, jeb neapbruņotu melnādaino nāvi no policistu rokām. Ja vienā gadījumā mēs redzam protestus, kur notika ielaušanās Hongkongas valdības telpās un naudas atstāšanu par paņemtajiem dzērieniem, tad otrā mēs redzam demolēšanu, dedzināšanu un pilnīgi bezkaunīgu veikalu apzagšanu, kas pie tam tiek nepārtraukti attaisnota visos iespējamos veidos.
Nekas, pēc gadsimta, diviem, upēs gāzīs Martina Lutera Kinga un citu mūsdienu pielūgsmes objektu statujas, jo tie arī vairs nebūs pietiekoši morāli tīri pēc nākotnes standartiem. Bariņš deģenerātu gāž un apgāna cilvēku statujas, kuri savas dzīves laikā ir izdarījuši vairāk, nekā viss tas pūlis kopā ņemts un par to tā kā vajadzētu priecāties un dēvēt par progresa uzvaru? |
|