Bērnības "veco" cilvēku drīza "pazušana" no manas apkārtnes mani nekad nav pārāk pārsteigusi, varbūt tāpēc, ka tie mēdza daudz par nāvi runāt. Dažs pat pārsteidzošā kārtā vēl dzīvs, bet tagad liekas ļoti vecs.

Mani vairāk laika gaitā samulsinājis tas, ka tie, ko bērnībā pazinu kā samērā cilvēkus "labākajos gados" (lēnām sāk rasties iespaids, ka tas tiešām ir nopietni, nevis sarkastiski domāts apzīmējums attiecīgajam vecumam), tagad lēnām nonāk vecuma varā un cīnās ar drūpošu veselību.