|
21. Maijs 2018|17:13 |
Nav runa par diršanu vai nediršanu, runa ir par to, kāds vispār sakars tavām vai manām personiskajām aplēsēm vienam par otra statusu (un diršanai kā tādai) ar argumentu par nevienlīdzību un izglītību.
Minētās valstis - balstoties gini koeficientā - noliku vienā līnijā, lai uzdotu jautājumu par to, vai gini koeficients vispār ir jēgpilns kritērijs Latvijas "nevienlīdzīguma" noteikšanai.
LV egalitārismu es biju domājis tā, ka vismaz 80-90% iedzīvotāju ir pieejama vienlīdz sūdīga medicīna un vienlīdz sūdīga izglītība, un lai uz ārzemēm aizbrauktu studēt salīdzinoši labākā valsts (tātad par nodokļu maksātāju naudu) apmaksātā universitātē (Skotijā, Dānijā), nevajag būt baigi biezajam vai sociāli augstāka statusa (lai vai kas tas būtu modernā, egalitārā, demokrātiskā Eiropas sabiedrībā) nesējam.
ļoti novienkāršojot - LV ir gan vienlīdzīgi pietiekami daudz "turīgo", uz kuriem augstākās izglītības nauda (gan privātā, gan valsts) ir izmesta vējā, gan gana daudz "turīgo" ar talantu, prasmēm un gudrību, kam augstāka izglītība ir bijusi kas derīgs un pamatots, tāpat kā LV ir vienlīdzīgi daudz "mazturīgo", kas laiku universitātē un savu budžeta vietu vai vecāku, vai pašu sakrātos centus nobumbulējuši vējā un ir tikpat tupi, kā bijuši, kā arī ir gana daudz "mazturīgo" ar talantu, gudrību un apņēmību, kam augstākā izglītība ir palīdzējusi pacelties pa sociālajām kāpnēm.
Toties joprojām neredzu būtiskas problēmas ASV ar sociālo nevienlīdzību. Kā jau vairākkārt esmu centies norādīt, neviens netraucē ASV - ja ir vēlme, spēks, apņēmība, personiskais talants un gudrība - iegūt kvalitatīvu augstāko izglītību. Viņam/-tai to netraucē ne valsts, ne radinieki, ne kaut kādas mistiskas bagātnieki un vareno sazvērestības pret "mazo cilvēku". |
|