|
12. Apr 2018|01:06 |
Vēlreiz, "galēji labējais" šodien nav nekas pašsaprotams, šis apzīmējums tiek lietots vietā un nevietā - joprojām tikpat kā nevienā parlamentā nav ievēlēta neviena fašistiska vai nacistiska partija, kas sludinātu rases pārākumu, žīdu sišanu, parlamentārās demokrātijas atcelšanu utt. Satraukšanās par nacionālo identitāti, vērtībām, imigrāciju, islāmismu, Eiropas federalizāciju, ekonomikas problēmām, runas brīvību utt NAV nekas galēji labējs.
Acīmredzot, vēlētāji šīs labējās partijas redz, kā vienīgo iespējamo alternatīvu, lai kaut cik ķertos pie reālo problēmu risināšanas un sava satraukuma par šīm problēmām mazināšanas. Demokrātija tieši tāpēc - vismaz pēc definīcijas - ir efektīva, jo piedāvā atgriezenisko saiti un fleksibilitāti, lai ar tautas nobalsošanas, piekrišanas vai nepiekrišanas palīdzību izteiktu viedokli vai leģitmitētu savus ieceltos priekšstāvjus noteiktu akūtu jautājumu risināšanā. Tieši tāpēc ir dīvaini "satraukties" par to, ka satraukušies cilvēci ievēl partijas, par kurām uzskata, ka tās var ko darīt, lai šo satraukumu mazinātu un situāciju normalizētu.
Par cik visi iespējamie dati rāda, ka situācija Eiropā kļūs tikai kritiskāka, es teiktu, ka šobrīd mēs redzam tikai ziediņus. Jo problēma nav gadījuma rakstura, tā ir sistēmiski ielaista 40 gadu garumā. |
|