lappušu lappuses

Cibas kontekstā viens no mulsinošākajiem aspektiem ir atklātības līmenis šauros griezumos - mani vienmēr pārsteidz tas, par ko jūs (mēs) esat gatavi runāt un stāstīt vissīkākajās detaļās, bet par ko tajā pašā laikā nerunājat vispār un klusējat. Es to pieņemu kā specifisku šī medija īpatnību, jo citur ir savādāk - sākot no influenceru samākslotajām ikdienām, mākslas vārdā izrādītajām privātuma tiešraidēm un beidzot ar pavisam un galīgi personiskām dienasgrāmatām, kas tā vai citādi nonāk pie lasītāja (lielisks piemērs ir Ludviga Vitgenšteina šifrētā kodu valodā rakstītās piezīmes 1. pasaules kara ierakumos, kur viņš piefiksē, cik reiz ir masturbējis). Cibā ir lietas, par kurām ir nepieciešamība runāt tā, kā tu nekur citur nerunātu, bet tomēr paliek lietas, kas netiek izstāstītas. Viena no tādām lietām, par ko viegli tiek stāstīts, ir atzīšanās vājumos - nevis vājībās, bet tieši tajā, kas var kalpot par iemeslu ievainojamībai. Man šķiet, ka to nosaka neapzināta vēlme "tik vaļā" no kaut kā (biežāk to izmanto sievietes, lai gan Cibā es nemēdzu piefiksēt, kāda dzimuma pārstāvis ir tas, kurš raksta) - uzrakstīt šeit par to, kā (ļoti detalizēti) slimo bērni, kavējas mēnešreizes, nomoka psihiskas problēmas, kāds nodarījis pāri, pasaule un konkrēti kaimiņi ir maitas, taču ļoti reti nākas lasīt par tikpat intīmām un slēpjamām lietām, kas ir potenciāli "pozitīvas", piemēram, ir tik maz ierakstu par iemīlēšanos un tām neskaidrajām, trauslajām sajūtām, kas taču arī mūs padara par būtnēm ar novilktu ādu. Vai kaut ko citu.

Es jums varētu izstāstīt kaut ko ( ... tālāk ... )

Ziema kaput

Latvijas radio: "Iespējas palīdzēt Ukrainai šobrīd patiešām ir daudzas un dažādas. Un katrs var izvēlēties sev saistošāko."

Rauginti agurkai

Pistās alus caunas

Tas brīdis, kad klasiskās mūzikas koncerta starpbrīdī blakussēdētāja pēkšņi pagriežas un saka: “Man patīk jūsu dzeja.” Un pēc pavisam īsas pauzes piebilst: “Mēs ar vīru reizēm lasām pirms gulētiešanas.”

Vēlos pastāstīt par īpašiem sapņiem. Detaļu nebūs, jo detaļas tur ir, un es nekad nespēju atcerēties. Es sūdzos. Tas ir vājprāts. Pilnīgs haoss. Sižeti, telpas, notikumi, personas mainās. Gravitācijā ir kāds noziegums, baiss noziegums. Es to neesmu pastrādājis, bet ceļi aizvedīs uz visiem, arī mani. Supermārketi, Sagruvušas rajona ēkas, Pastāvīgs sprosts, lai kur tu ietu.

Un ar to, es sapņos jūtos labāk nekā nomodā. pagaidām

Saslimst. Nu, tas ir slikts risinājums. Neiesaku. Bet ļoti mainās sexualitāte manā gadījumā.
Es reiz jutos vāji gribēts, un Gunta bija vienīgais ilgais pieturpunkts, man vislaik meklējot citu, "savu". Zināt, ka success bija 0.
Es nezināju, ka esmu gribēts.

Kad saslimu, man kļuva pilnīgi po. Ne rupjību veidā. Man vnk nav ko zaudēt. Un es neesmu pirmais, kas tuvošos, jo neviens te nav idiots.
Bet po pastāv, jo redzams, anyway.

Es neesmu ne sex monstrs, ne vergs. Man ir smieklīgi noskatīties uz lētā cibas gala mēģinājumiem. Sex jums tiešām ir viss? Nožēlojami. Profesionāli nožēlojami.

Cik cool, dračīt ap 6+2=8 gados.
Ap 11 man stāvēja, līdz modos ar slapjām apenītēm. Es dzīvoju ar 2 sievietēm. Mamma jau bija darbā. Vecmamma vilka man nost segu "redz kā krāniņš grib čurāt", Es reizēm modos ar slapjām apenītēm.
Tā bija visa mana sex informācija. Ja krāniņš stāv, tātad grib čurāt. Un nefolk, nedirs, – bet 17 gados (lai jūs čakarētu), ne pirmo reizi mēgināju masturbēt. Bet kādos 15-16, drīzāk 16. Es vnk nezināju pirms tam.

Man patika. 21. feb es nepacēlu G zvanu. Man ziniet, pietiek ar sevi, lai vai kas arī būtu runājams.
Šodien pacēlu. Cilvēks, kurš man neprasot, tērēja milzīgas savas naudas summas manas mammas bērēm, būtībā izdarīja 3/4 no visa, es tikai māju ar galvu. Piezvanīja, neuzbāžoties ar nākamajām detaļām, vnk apjautājos kā es jūtos.

Jūtos vnk. 2-3 dienas dzeru, tad man tas noriebjas, un guļu 2-3 dienas. Gunta zinot mani "nu tad jau pārsvarā". nope. vairs ne tā. mammas spilvens ir lost. esmu viens, un tagd man ir viena vienīga pase.

Vispār stāsts bija par Guntas sirsnību. Man salikās, ka par maz varēja uztvert kontekstu

Zivs nav piedzēries, bet jūtās pietiekami ok. Tura sevi kontrolē. apkalpo un mēreni iepīpē. 14% ir lēni, tik drusku, cik vajag.
Un patīk runāt stafu. "Godovije" man ir bijuši 3x pieaugušā dzīvē, recent 3-4 gados.
Sākam ar bezvainīgāko. Tabaka, un zāle ver vairāk, gādā pārsteigumus. Ieteikums, ja jūties, drīz vajadzēs, neatliec, pirms pīpēšanas nu nekā neatliec. Es pīpēju, tabaku, pilnīgi skaidrs lodžījā. 2-3 dūmi, un ir pizdģec. Es raujos kājās, attriecies pašā tualetē, pie poda, apģērbs jau norauts, bet viss par vēlu.

Divas citas bija pālis. Skaistākais, ka es nogremdēju telefonu, koši dzelteno kā mans cibas fons, tieši starp caureju un biksēm. Go from bright yellow aesthetics to humble relief brown, un iekrīt caurejas kloākā, velkot bikses nost.
Lūk tas man patika. Es tobrīd biju tik ļoti zemu, ka telefons parādīja. Es pasmaidīju. Vēl rāda zīmes, huh

Hedda (2025)

https://youtu.be/vmDn8YzxVeQ?t=1735

https://www.rothschildandco.com/en/offices/wealth-management-london/

#blackmail
#CityOfLondon

Neveidošu jaunu profilu vienam ierakstam. Lai jau redz, cik zivs ir "smalks". ( videnes anekdote. estētiem nelasīt )

[info]govs:
"ap 17. aiziet bezsmadzeņu idiņos"

un ja vēl ir arī kādi darba ienākumi, tad. 17. datums nekad nepāriet. mēnešreizes vienkārši pāriet nākamajās, bez pauzēm. bet tad pastāv liels risks palikt sausam jau 3.-4. dienā pēc 17.

Eižen, nabadzīgiem puišiem arī ir PMS. Viss ir kārtībā ap ienākumu datumu. Tā ir dabiskā škidrumu uzkrāšanās un atbrīvošanās no tiem. Un tad atkal gaidi veselu mēnesi.

https://youtu.be/fQ62FoaoD_c

#HeadToToe
#panicology
#JustBusiness

Superior zombie pasta

https://youtu.be/nz46jr0x02c?t=160

#SeasonOfAccountability
#Brig.Gen.BlaineHolt